Šodienā, kura kādā "Gada horoskopā" ir atzīta par manu vienu no divām gada laimīgajām dienām (otra ir 31. decembris, pieņemu, ka tajā dienā arī būšu svētlaimīga, ka viens sūdīgs gads būs beidzies), es nonācu pie tā, ka gribu izpaust skaļi savu mazo viedoklīti par divām lietām - pirmo, kas jums ir ne visai zināma - kāds vācu žurnāls, otro - kas ir diezgan zināma - Radio 101.
Precīzi pirms gada kāda man zināma persona atveda man dāvanā no Vācijas žurnālu, ieskatam kāds nu tas ir -
http://www.fraeulein-magazin.de/ . Ārkārtīgi patika žurnālis - smuki noformēts, smukas bildes, foršas idejas un interesanti raksti. Kā izrādās - es biju tikus pie paša pirmā žurnāla numura kāds jelkad ir iznācis. Pavisam jauns un svaigs žurnālis. Tad nu līdz šodienai esmu nopirkusi visus iznākušos numurus, kopskaitā 5. Visu laiku esmu bijusi totālā sajūsmā un ar baudu šķirstījusi lapas un lasījusi rakstus. Vakar nopirku jaunāko numuru un vīlos - bildes pliekanas, žurnālim cena pacelta un, kas mani sarūgtināja visvairāk - tā lappusēs ir ievietotas reklāmas - un reklāmas ir tādas, kas totāli izlec ārā no žurnāla vienotā stila un cērt acis kā tādi darvas pilieni medus mucā. Es, saprotams, ka saprotu, ka žurnāla eksistencei vajag naudu un, ka ar pārdoto tirāžu nepietiek, ka vajag piesaistīt reklāmas uttutt. Visa tā "biznesa štelle", bet skumji, ka starp lapām, kurās aprakstīti modes jaunumi un saliktas spilgtas bildes pēkšņi parādās mobilā telefona operatora reklāma. Žēl, ka smukās lietas nespēj pašas sevi uzturēt tā, lai nebūtu sevi jāpiesārņo ar ko tādu. Un vēl, kas man liekas, ka žurnāls ir izturējis gadu tādā "uh" uzrāviena tempā un labā tonī ieturēts, bet tagad lēnām sāks notrulināties un zaudēt savu īpašo.
Un tā pat man sāk likties par Radio 101. Nebiju kādu krietnu laiku klausījusies regulāri 101, kādu krietnu - kopš pavasara, pavisam droši. Pirms Ziemassvētkiem kaut kā bija apnicis tas, ko var saukt par manu mūzikas izlasi datorā un nolēmu ieslēgt Radio 101. Tad nu kopš Ziemassvētkiem vairāk vai mazāk katru otro dienu man fonā skan radio. (te es varētu izplūst tajā kādas sajūtas man ir klausoties radio kā tādu, bet par to kaut kad citreiz)
Un tadā - kopš jaunā gada, tas ir - šī gada, Radio 101 pienākušas pārmaiņas - ētera laika nobīdes un pārkārtojumi. Štrunts, ka tur Egons vēlāk stundu vai ātrāk sāk spēlēt, lielākā škrobe ir par to, ka Grēviņš ir ielikts dienas vidū. Jo, pirmkārt - vakaros radio tagad liekas kā izmiris, īpaši man šeit Vācijā, kur viss ir par stundu vēlāk. Un piektdienu vakaros nav neviena, kurš uzkurinātu ballītei. Bet labi - lielāka vilšanās man ir tajā, ka vēl kā šodien atceros, ka Grēviņš, uzsākot darbu 101, teica, ka nekas nesagādā lielāku prieku kā strādāt atkal vakaros, jo tas esot totāli viņa laiks un tā tālāk. Jo radio SWH viņš arī strādāja dienas vidū un tas laikam, ka neesot sagādājis nekādu īpašo prieku. Labi - es nezinu īstos iemeslus kāpēc 101 ir samainījis raidlaikus, bet pasaku tikai to, ka man tas nepatīk.
Un otra lieta, pēc kuras es nolēmu izpaust savu viedokli tomēr plašāk nekā savā galvā un Ditas skype, ir tā, ka šodien šajā pašā radio dzirdēju Eirovīzijas reklāmu, tā gan bija caur LTV 1, bet tomēr. Un te nu es atkal atceros kā Volfs allaž purpināja, ka viņam nepatīk spēlēt tās Eirodziesmas un, ka visa tā Eirovīzijas lieta šausmīgi nepatīk. Un to viņš teica vēl radio SWH ietvaros, bet - kas bija jādara, tas bija jādara, jo nu tur viņi nebija paši sev saimnieki.
Un tagad - paši sev saimnieki, bet atkal šādi iebraukuši kaut kur šķērsām.
Es, protams, nezinu, ko tas viss nozīmē un kāpēc tas tiek darīts, droši vien, ka atkal ir kaut kādas tās ekonomikas, mārketinga vai kādas tur štelles, no kurām es daudz ko nesaprotu, bet man ir žēl, ka tādu lietu dēļ tad cilvēkiem ir jāpiekāpjas saviem mērķiem un idejām.
Un tagad man arī sāk likties, ka Radio 101 varētu arī zaudēt kaut kādu to savu daļu foršuma, kas man patīk šajā konkrētajā radio (jo es neņemos šobrīd spriest par visiem) un kaut ko to īpašo, kas viņiem ir. Tā pat kā tas vācu žurnālis. Skumji, ka labās lietas ar laiku sabojājas. Te atceros kā mans tētis vasarā teica, ka jāpērk un jādzer alus "Brālis" tagad, kamēr vēl ir samērā jauns un labs un neviens "nelažo" tā ražošanā un alu taisa ar prieku, nevis - "aij, močījam pēc iespējas vairāk, pofig par kvalitāti".
