"Ja mīļome ar Robertu mani beidzot izmestu no mājas un vajadzētu pašai kaut kā sisties pa dzīvi, es šaubos par rezultātu - nodzīvotos līdz pēdējai pakāpei un viss. Es neko nezinu no pasaules! Tik daudz cilvēku zina, kas ir sāpes, kas ir nelaimes, bet dzīvo un staro, un priecājas. Esmu izlaista, izlutināta. Man ir viss, bet es esmu patstāvīgi grūtsirdīga. Skumja. Brāl, man ir baigi. Es gribu saprast: kas ir ar mani, kas es esmu, kāpēc tas tā notiek?"
238lpp
238lpp
Es to "pietiek" brīdi sagaidīju tikai pagājušā gada novembrī, bet kopš tā laika dažādu eksistenciālu jautājumu un stulbu pārmetumu sev ir kļuvis daudz mazāk.
Tā kā vajag tik rakt. :)