ADELISE

Brokastoju. Mannā biezputra ar mīļomes ķiršu ievārījumu un piparmētru tēja. Uz ceļiem žurnāls vācu valodā. Mugurā milzīgais, sarkanais džemperis, apakšbikses un mīkstās zeķes. Sēžu zem jumta loga, pa kuru apnicīgi dauzās lietus pilieni, kas man traucēs šodien doties veloizbraucienā un naktīs rada sajūtu, ka es dzīvoju siltumnīcā. Brokastoju. Lēnām, nesteidzīgi. Un pēkšņi - ledusauksta lietus lāse nokrīt man starp lāpstiņām. Miljonu iespējamība.

Skumjas esot kaut kāds sava veida mans skābeklis. Bet - reizēm jau gribētos labāk elpot tad tikai smieklu gāzi.

"Ja mīļome ar Robertu mani beidzot izmestu no mājas un vajadzētu pašai kaut kā sisties pa dzīvi, es šaubos par rezultātu - nodzīvotos līdz pēdējai pakāpei un viss. Es neko nezinu no pasaules! Tik daudz cilvēku zina, kas ir sāpes, kas ir nelaimes, bet dzīvo un staro, un priecājas. Esmu izlaista, izlutināta. Man ir viss, bet es esmu patstāvīgi grūtsirdīga. Skumja. Brāl, man ir baigi. Es gribu saprast: kas ir ar mani, kas es esmu, kāpēc tas tā notiek?"

238lpp