Man šādi procesi ir bijuši nepamatotas raudu jūras un vemšanas(vienlaicīgi) pavadībā. Dūrējs nekad nebija bijis. Nu ok, manos "lietovisukasparokai" jaunībsgados bij dūrējiņš dažreiz, bet tāds, ko zinātniskā literatūrā sauc par "tightness in chest"/"chest pain". Nevis, ka sagrābj un ierastā ritmiņa krūšukurvī vietā, pēkšņi ir klusums. Un velo stūre sāk pamazām slīdēt ārā no rokām. Tad drrddrdrdr motoriņš kā veca 'Pobeda' pie tehniskās apskates vārtiem atceras, ka jādarbojas, jo savādāk būs sūdi. Retrospektīvā, tas klusuma brīdis bija pat ļoti interesanta sajūta. Likās, ka iekšā iestājies debilizējošs, domas atņemošs tukšums.

Bet nu jā, cerēšu ka tas bij arī kāds izaugsmes rituāls, nevis tikai organisma protests pret pastāvošo iekārtu.

(Reply to this) (Parent)