| |
[Oct. 31st, 2012|02:13 am] |
Vakarnakt sapņoju...
Scene 1 :
Mēs ar rasbainieku esam lidostā, kādā misc pilsētā. Mums pakaļ atbrauc Mr. Burns no The Simpsons. Lielajā limuzīnā, kurš piebāzts ar visādiem high tech gadžetiem, rasb runā ar Mr. Burns par ģēlām, kam esam noalgoti, kamēr es bakstos laptopā. Viņš uzpērk dzirnavas(kuras šai pilsētā ir ļoti daudz, un ir tādas kā 50 stāvīgi debesskrāpji), lai tur ierīkotu ekskluzīvus apartamentus bāreņiem. Mūsu uzdevums ir novērtēt kuras ir ok, kuras nav. Braucam garām daudzām tādām, mūs apdzen kruīza kuģis. Dzirnavas. Uzbraucam augšā nt-tajā stāvā, tur grīda ar caurumiem. Saku, šito gan vajag aiztaisīt, smuki gan izskatās, bet var izkrist cauri.
(Cut)
Scene 2 :
Ar rasbainieku ejam pa sagruvušu rūpniecisko teritoriju, kas atgādina bijušo RVR, pirms tur sāka saimniekot Elkor. Nolaistas ķieģeļu ēkas, sarūsējuši jumti, izsisti netīri stikli. Šo teritoriju tagad pārvalda turku bandīti. Līdzi mums ir liels sarullēts austrumniecisks paklājs un velotrenažieris, kurus grib nopirkt boss. Ik pa brīdim šur tur mana jaunekļus treniņbiksēs un dermantīna jakās. Esam nonākuši pie vajadzīgā angāra.
(Cut)
Scene 3 :
Esam iznākuši no angāra. Ejot pa salūzušā asfalta ceļu rokās nesam lielu, caurspīdīgu polietilēna maisu pilnu ar naudas paciņām, sarullētu lielu austrumniecisku paklāju un velotrenažieri. Ejot garām bariņiem jauniešu urlu tautastērpos, ir mazliet bailīgi. Esam nonākuši pie šīs kriminalitātes saliņas robežas, kur caurlaižu būdā, kas nu jau kļuvusi par sava veida uzgaidāmo telpu, mūs sagaida bariņš cibiņu un Dolfs Lundgrēns ar diviem perestroikas laika reketieriem. Sazin no kurienes uzrodas kāds bijušais klasesbiedrs, divu ļoti trīcošu amfetamīna džankiju pavadībā. Domās sasveicinos, bet vokāli ne.
"Kā iet?, Ko dari?," tramīgi lūkojot apkārt tas jautā un pat nesagaidot manu atbildi, turpina "man te jāaprunājas ar bossu...jātirgo, jāpērk, jābīda lietas..."
"A tur vairs neviena nav, ghehe" caur pussmieklu nosaku un smaidu. Tad viņš domīgi paskatās uz maisu ar naudu, sarullēto paklāju un blakus nolikto velotrenažieri, paskatās man acīs. Tajās lasāms nedaudz satraukums un izmisums. Viņš ar saviem draudziņiem aiziet iekšā teritorijā. Noskatos sērīgi nopakaļ, kad tieši aiz muguras ierunājas Dolfs : "Ei, mēs jums uztaisijām koferi!". Pagriežos, tur smaidīgs piecstāvīgais zviedrs, ar saviem rokaspuišiem prezentē tādu kā linoleja+izolācijas lentas veidotu koferi, nelielas automašīnas izmērā.
Saucu rasbainiekam "Eu skat, mums tagad būs kur visu salikt!"
"O, super!" - .....
Pieeju pie kofera, atveru, a no turienes izlec divi balti kaķi - Rūdis un Rita.
"O un divi balti mūsu kaķi!" nosaucos.
Ā, aizmirsu pateikt, ka telpai pa vidu bija liels koka galds. Šobrīd jau atrodos galda otrajā pusē - pretēji tai kurā biju visas iepriekšējās darbības laikā. Krāmēju kautkādas ierīces un SciFi cienīgus gadžetus. Apkārt ir gandrīz ballīte. Rasb arī kautko krāmē un pa paralēli runā ar cibiņiem. Man labajā pusē, kādus pāris metrus tālāk, ir rādioaparāts, pa kuru skan LR1 Kultūras Ziņas. Tur stāv arī jz jim un pa virsu skanošajām ziņām jz kantam saka : "Tā klasiskā latviešu dramaturģija, tipa "Sokrāts", gan ir drausmīgi bõring." Es : "Nu tad atliek tikai iedzert". Pēc šī, jz jim ielej 0.4l sulas glāzē citronu šņabi, un iedzer pamatīgu malku tā, itkā tas būtu tīrs ūdens.
(Cut)
Scene 4 :
Es un rasbainieks ir ārpusē pie durvīm, pilsētas pusē, ne tajā, kura skaitas iekšpuse. Jābrauc uz lidostu.
(Cut)
(End)
.Lēni pamostos, paskatos pulkstenī - ir tieši viena minūte pirms zvanīs mans modinātājs. |
|
|
