esmu mājās, viena uz kādu brīdi. es varu dar;it dadudz ko, bet nav spēka liekas viss ir kārtībā, bet nav nekas es visu laiku domāju, lai kā necenstos nedomāt. vakar naktī nespējot gulēt veidoju dialogu ar velnu/dievu veidojās jo domāju par sen izlasīto grāmatu "meistars un margarita" viņš aynāca un negāja projām jutu kā viņš sēž uz kādas mēbeles augšā un smejas par manīm. es smējos ar viņu, ja tos var nosaukt par smiekliem
|
|||||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |