šī · ir · mana · pasaule


cita realitāte

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
es nezinu ko rakstīt.
es tikai varu pateikt, ka man nepatīk, ja manā istabā uzturas daži cilvēki
nē, man nav iebildumu pret cilvēkiem
man tikai nepatīk, ka daži cilvēki uzturas manā istabā, jo man nav spēka tīrīt viņas auru atkal, pat neskatoties uz to, ka neesmu iztīrījusi viņu līdz galam.
kad es viņā ievācos, es kļuvu citādāka un tikai pēc pusgada es viņu iztīrīju tik daudz, ka varu viņā dzīvot un vēl tagad neesu viņu iztīrījusi pilnībā.
viens novērojums, tie cilvēki, kuri nepatīk man manā istabā nepatīkt arī man dzīvē, ne nepatīk, bet es nevēlos uztturēties viņu sabiedrībā, kaut gan ne viss notiek kā vēlamie, kaut gan viena nesen man centās iegalvot, ka viss ir tieši tā kā mēs to gribam.
Current Mood:
man ir aukstas kājas
Current Music:
reamonn
* * *
esmu mājās, viena uz kādu brīdi.
es varu dar;it dadudz ko, bet nav spēka
liekas viss ir kārtībā, bet nav nekas
es visu laiku domāju, lai kā necenstos nedomāt.
vakar naktī nespējot gulēt veidoju dialogu ar velnu/dievu
veidojās jo domāju par sen izlasīto grāmatu "meistars un margarita"
viņš aynāca un negāja projām
jutu kā viņš sēž uz kādas mēbeles augšā un smejas par manīm. es smējos ar viņu, ja tos var nosaukt par smiekliem
Current Mood:
37,3* C
Current Music:
pilsētā ,kurā piedzimst vējš
* * *
cits es
ir jau vakars
es man sāk nepatikt, viens ļoti nozīmīgs cilvēks manā dzīvē
ar to, ko viņš dara un kā viņš to dara
ja dara tad dara to pareizi un vajadzīgi nevis kaut kā nepadomājot par sekām.
īstenībā katrs no mums jūtas, domā ka jūtas visliktāk, tikai tad, kad tu ieaugi kuram reāli ir sliktāk tu to apzinies uz īsu brīdi, bet
nepaturi atmiņā, jo kaut kā tās sliktās lietas, kas tev liek justies slikti tu aizmirsti, ne jau tāpēc ka viņu vairs nav.
es varētu raudāt, ja man būtu asaras un laiks, bet man to nav
man tas nepatīk, jo tas nožīmē, ka man jāraud ar sausajām asarām, kas visvairāk sāp, ļoti sāp.
bet ar tādām raud lielākā daļa, jo viņas neredz.
mēs baidāmies rādīties, bet gribam, lai visi mūs redz un kad redz arī nav labi.
kā var zināt kas ir labi?
es gribu citur, es būšu citur, tikai vai man tas ko dod?
jau ātri braucot mašīnā tu nevari aizbraukt no visa, vai tas tas mainītos, ja tu būtu citur?
mainīsies, jo mainīšos es.
datorā ir viegli rakstīt, vieglāk nekā ar roku un zīmuli.
es zināju, kas es esmu, bet nezināju ko gribu, tagad - es zinu, ko gribu, bet nezinu, kas es esmu.
sarežģīti, bet vienkārši, viss ģeniālais ir vienkāršs.
man sāp, bet es nedrīkstu to rādīt nevienam, citādāk man sāpēs vēl vairāk,
vai nav dīvaini, ka tie kuriem vajadzētu mani mierināt un palīdzēt, varētu sāpināt vēl vairāk, nekā jau ir izdarījuši?
un ja redzēs ka sāp, labu domādami, sāpinās vēl vairāk?
kur kas sākas, kur kas beidzas
nekur un visur
ir it kā viegli zināt virspusējas atbildes uz jautājumiem, bet ir grūti viņas saprast. pieņemt viņas.
kam ir būt vieglāk?
eņģelim vai velnam?
manuprāt abiem, vislabāk būt nezināmam, jo citi no tevis negaida neko, tev nav pienākumi viņiem kaut ko dot, tu vari darīt, visu un neko un nevienam nav jāatskaitās, tikai sev, kas jau tā ir grūti.
atbildes uzdod jautājumus, tik grūtus, ka atbildēt gandrīz nav iespējams.
kāpēc nekas neapstājas? kāpēc ir tā skriešana, es gribu vienkāršu mieru.
pats dīvainākais, ka es pati sev viņu laupu.
kas ir grūtāk zināt vai nezināt?
Current Mood:
asara kaktiņā, baisi dziļā
Current Music:
madonna - what it feels like for a girl
* * *
dīvaina sajūta apjaušot visu un saprotot, ka visa tava pasaule ir tikai ilūzija
un tu nemāki tajā neko ietekmēt, kaut gan tev ir tāda vara
tev ir vara pateikt - viss! stop! pietiek! - un ja tu tā pateiktu patiesi viss mainītos,
bet tu nemāki to pateikt, tu negrirbi mainīt, bet jūtu ka ir jāmaina
tu gribi lai citi to izdarītu, bet jādara jau tas ir tev un tikai...
jo citiem ir cita ilūzija cita realitāte un tas pats stāvoklis, situācija
es varu bet nedaru
es nevaru varot
Current Mood:
skumjš
Current Music:
wahat it feels for a girl - life for rent
* * *
viņa pazuda
viņa pazuda it kā pēkšņi, bet lēni un tā ka neredzēju kaut vai skatījos,
jo es nzināju kam ticēt un viņa nedarīja neko tādu, kas man liktu viņai ticēt...
viņa pazuda, man lābākā draudzene, no bērnības, nu tgad viņa man ir vienkārši draudzene
būtu labi ja tā būtu, bet es pati neziu vairs, kas man viņa ir
Current Mood:
skumjš...
Current Music:
madonna
* * *
man ir iestājies dzīves apnikums
varētu teikt iestājies pārāk ilgas ziemas depresija
kuru veicina ļoti daudzi no manis neatkarīgi apstākļi.
es varētu tā par sevi žēloties...
bet es negribu...
gribu ielīst savas segas aliņā un nelīst ārā ļoti ilgi, tik ilgi kamēr viss ir jau noticies, vai arī es zinu ko darīt.
gribās bet nevaru...
bet tā jau ir vienmēr.
* * *
man ir vienkārši jāiemācās pieņemt to un samierināties,
bet tas nav tik viegli izdarāms
likās ka esmu jau izraudājusi visas asaras, bet tas tā nav
lai kā man negribētos es n e z i n u
man viss ir apnicis.
kā lai es nedomāju? bet kā lai domāju? kā lai zinu?
vissir pārāk lielā daudzumā pārāk mazā laika sprīdī. un man viss ir jaturpina kā līdz šim.
es nezinu ko rakstīt, bet rakstāmā ir tik nenormāli daudz.
Current Mood:
auksti
Current Music:
rudens
* * *
attiecību pārdomas un izvērtējums.
smagi, jo es atkal biju pārāk naiva.
* * *
vārdu sakot es.
- šodien paliku mājās par spīti visam
- izdomāju visam beidzot peilikt punktu un lūgt kādam palīdzību
- beidzot paār visām reizēm sakārtot savu dzīvi un istabu kā arī ar to saistītās telpas
- sprast un uzzināt atbildes uz saviem jautājumiem
- varbūt nopirkt beidzot kādu puķi un sākt ekspierimentu vai es spēju par kādu augu rūpēties.

it kā ļoti daudz lietas jāizdara, bet es jau nesaku, ka izdaīšu viņas vienā dienā, kaut gribētu tā teikt. bet. tas būtu nereāli priekš manis un tāpec es nezinu cik ilgi un kad bet es tās lietas izdarīšu un nevilkšu garumā lai man kā to gribētos. un varbūt dažreiz negribētos.

* * *
vienkārši ir grūti
ir tik grūti saprast - kur sākos es un kur es beidzos
- kur sākas citi un kur viņi beidzas manī
- kas es esmu un ko es PATI gribu, nevis ko citi grib manā vietā
ir tik grūti redzēt skaidri un saprotami, bez nevajadzīgiem māņiem, kuri traucē uztvert
man trūkst spēja domāt pašai un saprast, ko es pati domāju un gribu un ko es sasniegšu turpinot visu šādā garā.
ir grūti, bet nekas nenotiek bez vajadzības, tikai kam tā vajadzība ir vajadzīga?
* * *
sveces skaisti manās leduspuķēs spulgoja,
tas bija skaisti, to skatu es atcerēšo vienmēr,
kad man būs auksti un vajadzēs siltumu - kā sveces liesma apmirdzēja leduspuķes manos logos.
* * *
tas notika šodien.
aizdedzināju ar lielu rūpību katru sveci.
un ar pateicības vārdiem nodzēsu katru sveci.
bet pa vidu tam, es beidzot padomāju un nolasīju lūgšanu beigās paprasot tikai sev dažas lietas.
pa vidu tam es sajutu svešādas sajūtas, tā kā manas, bet ne manas,
it kā kāds mēģinātu saprast likt man sprast lai beidzu,
bet es turpināju jo es gribēju pabeigt un es nepazinu to balsi kas man to domās nočukstēja.
es nepazīstu balsis,
bet daudzas reizes kad kāda runā,
es saprotu - tās ir svešinieces, kuras uzradušās manā galvā dod man padomus un es nezinu vai viņas vēl man ļaunu vai labu, vai saka priekšā patiesību vai melus, vai viņas ir manas vai nav.
es nezinu, vai es tagad piederu sev, bet varu pateikt ka es piederēšu, es iemācīšos piederēt sev un neatdot sevi, npaturot sev nekā.
es iemācīšos un šo spēju paturēšu, jo man ir apnicis kā es dzīvoju.
Current Mood:
svešinieciski apmierināts
Current Music:
m magnum
* * *
skaisti, ledusspuķes logos manos spulgo
gandrīz pat ar atskaņām sanāk, bet šodien ir tāds skumīgs garastāvoklis,
prasās pēc siltas tējas tases un mīļa cilvēka blakus, kas zin un saprot...,
tikai, pagaidām nezinu kur tāds atrodas un tējas rasei nav vajadzīgā noskaņa mājās...

visu laiku kaut kā nesanāk tieši tas ko es es griub tajā brīdī

* * *
neviens, nekad , nebūs, negribu, nevaru, unej prom. tikai un vienīgi noliegumi. no tā sastāv visu cilvēku dzīve?
* * *