man ir vienkārši jāiemācās pieņemt to un samierināties, bet tas nav tik viegli izdarāms likās ka esmu jau izraudājusi visas asaras, bet tas tā nav lai kā man negribētos es n e z i n u man viss ir apnicis. kā lai es nedomāju? bet kā lai domāju? kā lai zinu? vissir pārāk lielā daudzumā pārāk mazā laika sprīdī. un man viss ir jaturpina kā līdz šim. es nezinu ko rakstīt, bet rakstāmā ir tik nenormāli daudz.
|
|||||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |