|
|
Sunday, October 8th, 2006
| |
9:00 pm
|
ierocis pārāk ilgi bija gulējis atvilktnē.
noputējis,nespodrs un visu aizmirsts.mēs dzīvojām iluzorā mierā.visi bija draugi un viss bija labi.
meli,protams.
kas gan cits dzīve ir,ja ne teātris?katram sava loma,kuru dažs veiksmīgi,dažs mazāk veiksmīgi spēlē.
bet gadās,ka izrāde iziet no rāmjiem.jo vienmēr pagadās kāds,kurš kontrolei nepakļaujas.un tad tiek izmantoti visi līdzekļi,lai radītu haosu un gāztu pastāvošo kārtību.
arī šoreiz.mans skumjais arlekīns izrādījās rūdīts recidīvists.otrajā cēlienā pielaida uguni tik perfekti inscenētajai laimei.
un kas mums tagad atliek?tikai atkal ķerties pie ieročiem.
mazas sudraba pistoles,noasinātas mačetes un indes pudelītes.skaudība un meli.
cēlonis un sekas reizē.
jūs gribējāt karu,lūdzu,te nu tas ir.šausminošs un ielīksmojošs reizē.
jo mūsos visos taču tie ieroči ir noglabāti,lai cik pacifiski mēs ikdienā nešķistu.
aiz šķietamā vienmēr slēpjas kāda īstenība.un tā gandrīz nekad nav skaista.
|
|
(comment on this)
|
| Thursday, May 11th, 2006
| |
2:22 am - abstrakcijas laiks ir klāt.
|
jau trīs mēnešus.
trīs sasodīti garus mēnešus mēs dzīvojam šeit.
tu.es.es.tu.viņi aiz sienas.
mūsu vienīgā istaba pārblīvēta ar mīkstiem krēsliem un spilveniem.
plauktos grāmatas,kas lēnām pārklājas putekļiem,jo tev nav laika tās lasīt.
bet izskatās labi.inteliģenti.
tu labāk izvēlies lētos žurnālus,kuru pēdējās lapās drukā tos perversos komiksus.
japāņu zīmētas kailas meičiņas.mūsdienu erotika.viss tavs intelekts slēpjas tur.
šeit viss ir tāds.mānīga pārticība un komforts,kas sevī glabā neglītus noslēpumus un skaudību.
izlikties tu proti lieliski.misters izskatīgais,misters vienmēr laikā.
bet šodien tu esi aizmirsis kārtīgi aizvilkt aizkarus.
jau trīs sasodītus mēnešus skats aiz loga nav mainījies.
fabriku skursteņi,steiga un sakņupuši stāvi dziļām rūpju rievām sejā.
katru rītu viens un tas pats.
es atvelku aizkarus un vēroju.
pelēks.pelējuma smaka.līķu smaka.
tieši tāpēc tev tas tā nepatīk.pārāk spilgts atgādinājums par to,no kurienes nāc tu.
no tām pašām padibenēm kā visi šejienieši.niecība.nevēlams.slimība,no kuras jāvairās.
tomēr tev izdevās apmānīt arī mani.kā īsts džentlmenis tu uzradies toreiz,kad ierados šeit bez nojausmas,kur iet.
tu parūpējies par mani.savaldzināji.un tad es attapos šeit.
jau trīs mēnešus tava neīstā pils ir mans cietums.
un es nevaru aiziet.toreiz,kad mēģināju bēgt,tu mani atkal atradi.un atklāji man īsto sevi.
perversu dzīvnieku.slepkavu.cik sievietēm tu jau esi bijis pirmais un pēdējais?
savaldzināji tāpat kā mani,atvedi viņas šeit,pavedināji un pārgriezi rīkli.
pāri palika tikai trofejas-matu šķipsnas.blondas,rudas,kastaņbrūnas.
tomēr mani tu pasaudzēji.un tā bija tava lielā kļūda.
šodien man tev ir sarūpēta dāvana.niecīga pudelīte,bet cik iedarbīga.ciankālijs.
pāris piles pie tavas tējas un es atkal būšu brīva.
man tev ir dāvana,mīļais.
current music: seether-fade away
|
|
(comment on this)
|
| Monday, March 6th, 2006
| |
11:30 am - Pastkartes no zudušās pilsētas.
|
Ļauj man aizvest tevi ceļojumā.
Nāc līdzi un aizmirsti visu,kas paliek aiz muguras.Iemācies redzēt un sajust no jauna.Man ir tik daudz,ko tev parādīt.Vietas,lietas,cilvēki.
Nāc un sajūti mūžīgo svētku,dzīves svinēšanas dvesmu.Redzi,kā stalti svešzemju prinči jāj ziloņu mugurās,kā mazi bērni, nošmulētām mutēm,sīkiem solīšiem aizdipina pa putekļaino ceļmalu.Redzi ubagu mājvietas un bagātnieku pilis,redzi iznīcību un cerības stādu,kas tomēr vēl dīgst,spītējot drazām un netīrumiem,kas cenšas to pārmākt.
Nebaidies pieskarties,apčamdīt,sataustīt.Jūti akmens raupjo pieskārienu pirkstu galiem,ņoķer musonu vēju un vēstis par tuvojošos lietusgāzi,pieskaries kādas indiešu svešinieces sari malai un vienā mirklī izdzīvo viņas dzīvi.Paņem lūgšanu krelles un jūti siltumu,kas strāvo no tām.
Un smaržas!Vai jūti,kā napalma dvesma sajaucas ar zaļojoša lauka svaigumu?Sandalkoks,rozmarīns,citruss.Orhideja,kardamons un ambra.Drosme, vara, spēks.Intimitāte un naivums.Katrai smaržai ir savs stāsts.Pietiekami vērtīgs,lai noglabātu to savā atmiņā.
Nāc tālāk,tas ne tuvu nav viss.Es gribu tev parādīt,kādu kārdinājumu sevī slēpj garša.Šokolāde,kas lēni izkūst uz mēles,kuskuss un karijs,papaijas un hurmas saldie augļi.Un tam visam pa virsu sarkanvīns.Lūk,lielākās pavedinātājas,lietas,kas pat visklusākajā cilvēkā pamodinās alkatīgu negausi un liks aizmirsties.
Varbūt tev pa prātam ir miesiskas baudas?Ienirsti kankāna,mežģīņu un pērļu pasaulē.Neģēlīgas juteklības un izvirtību šeit ir pa pilnam.Pulcē ap sevi melnacainas skaistules un gandrīz ēteriskas būtnes porcelānbaltu seju.Iekāro,iegūsti,baudi.Nakts aizsegā tu drīksti visu.Baudi,līdz izsīkst pēdējie spēki un tu izsmelts atkrīti palagos.Šī nakts ir tava.
Bet pienāks rīts un tu dzirdēsi dzērvju izmisuma kliedzienus,kad tās traucas miglā,pretim nāvei.Viss,ko tu esi redzējis un jutis,liksies kā ilūzija.Jo tikai nakts spēj nest sevī kārdinājumu un alkas.Un tu izdzirdēsi paradīzes putna dziesmu,kas atgādinās,ka beigas patiesībā ir jauns sākums.Pārvērsties pelnos,lai atdzimtu atkal.
Tad noauj kājas un ieej templī.Klusē un sadzirdi klusuma balsi.Tur tu atradīsi mani.Tu būsi svētceļnieks,kas meklē gaismu,un es būšu tava dieviete.
|
|
(comment on this)
|
| |
12:35 am - pusnakts stundā.
|
Siltums un mirguļojoša sveču gaisma.Istabā šonakt valda vīraka saldsērā nots.
Muskuss.Kaisles un iekārojamības smarža.Aromāts,kas pavedina un liek trīcēt gaidās,kas liek asinīm rinķot straujāk un aizmirst atbildību,pienākumu vai šaubas.Ir tikai bauda.Tas viss šonakt valda manā istabā.
Bet es jūtos kā lupata.Trauku dvielis,kas reiz bijis mirdzošs un tīrs,bet nu pelēks un savalkāts,nomests uz grīdas.Kaudzē,līdzās citām mantām,kas nolietotas,zaudējušas savu vērtību vai vienkārši apnikušas.
Un neviens nepateiks,kurā mirklī tas notika.Kad es no pārliecinātas dzīves baudītājas pārvērtos nožēlojamā fobiju mājvietā?Manis pašas demoni plosa mani.Iecērt savus smailos zobus miesā,līdz pat kaulam.Nē,tik vienkārši tas nav.Viņi nelaiž vaļā,atstājot tikai sīkas brūces,kas asiņo vēl ilgi pēc tam.Šīs būtnes ir savādākas.Izsmalcinātas.Rafinētas.Pieprot savu amatu.Ielaiž tevī savu indi un nogaida,līdz sāksies iedarbība.Tās liek tev sagraut pašam sevi.Mērķtiecīgi,neizbēgami.Ja reiz esi ticis apzīmogots,atpakaļceļa nav.
Tas ir noticis arī ar mani.Ir saņemts Nāves skūpsts,kuru aizmirst vai apmānīt nav iespējams.Tas ir tepat blakus,es jūtu tā vēso elpu sev uz skausta.
Dažreiz šķiet,ka pietiktu tikai pagriezties un nostāties aci pret aci ar savu vajātāju,lai atbrīvotos un rastu iespēju bēgt,bet nepietiek spēka.Savāds gurdums pārņem un notrulina jutekļus.Atkal ir klāt mani demoni ar kārtējo indes devu.Profesionāli un neatstāj vietu ierunām.Un tā tas atkārtojas no jauna-kā ļauns murgs,kas nes sevī vēstis par dvēseles palieku zušanas neizbēgamību.Atpakaļceļa nav.
Kurā mirklī tas notika ar mani?
|
|
(1 comment | comment on this)
|
| Saturday, March 4th, 2006
| |
9:32 pm - man ir sakrājies pārāk daudz,ko teikt.
|
Un tagad tas viss nāk uz āru.beidzot.Beidzot!
Visu šo laiku es noriju dusmas,es biju pieklājīga un laba.Neviens nekad nepateiktu,ka kaut kas nav kārtībā.
Apnika.
Ej dirst.Dirst,dirst,dirst.Tu neesi nekas vairāk kā nožēlojams jāklis.Atņēmi manu nevainību un pie reizes izdrāzi arī to,ko atsevišķos gadījumos mēdz dēvēt par dvēseli.Kolekcijai.
Nu ko,kolekcionār-tagad tu pats tiksi pievienots manam trofeju albumam.
Visvieglāk būtu vienkārši izšķaidīt tev smadzenes,bet es gribu to izdarīt smalki.
Sagatavojies.Tava mūža smagākā nakts ir klāt.
|
|
(comment on this)
|
| |
8:21 pm - Šovakar es tevi ienīstu.
|
No sirds un dvēseles.
Ja man kaut kur atvilktnes dziļumos mētātos devītais parabellums,šis būtu īstais vakars,lai to atkal izceltu dienasgaismā,notrauktu putekļus,kārtīgi ieeļļotu un atkal izmantotu.Pif-paf.Viens šāviens un tu esi gar zemi.
Asinīm notraipītu seju tu noteikti izskatīsies daiļš.
|
|
(comment on this)
|
| |
7:07 pm - identitātes krīze.
|
Nogalini mani.Maigi un lēnām.Tā,lai es varu izbaudīt visu to saldo sāpju garšu.
Pašai sev sāpes nodarīt negribas.Nē,es tam neesmu par gļēvu.Es tikai gribu,lai pēdējais,ko redzu,ir tas neprātīgais spīdums tavās acīs-varas garša.Un tev pat nebūs ne jausmas,cik šī vara ir iluzora.Es aiziešu un tu pat neuzzināsi,ka tas viss notika tāpēc,ka tā vēlējos es.
Atnāc pie manis naktī.Nogalini mani miegā.Es apgulšos tīros zīda palagos-labākajos kādi nopērkami.Es uzvilkšu savu vispavedinošāko veļu-visu tikai tev.Es miršu skaisti.Izgaisīšu kā ēna.Bet tā ēna,kas mājo tavā prātā-mans nospiedums paliks pie tevis.Iespiedīsies arvien dziļāk un paliks tur līdz pēdējam elpas vilcienam.Ar manu nāvi tu būsi radījis dzīvību.
Tāpēc atnāc pie manis naktī.Uzliec savus vēsos pirkstus manai miega artērijai.Un sajūti,ka tā pulsē arvien lēnāk.Lēnāk.Un apstājas.
Pēc tam noskūpsti mani.Lai mans sakropļotais gars var caur tavām lūpām pārcelties pie tevis.
Es nepazudīšu.Ar manu nāvi tu būsi radījis dzīvību.
Atnāc pie manis naktī.
|
|
(2 comments | comment on this)
|
| |
6:25 pm - ar pievienošanos.
|
Man nepatīk,ja nevaru dabūt to,ko vēlos.
Pārāk daudz ierobežojumu,pārāk daudz šķēršļu.Tu pārkāp pāri vienai metāla norobežojumu sētiņai,bet priekšā jau kāds ir izracis aizsargrāvi.Dari,kā gribi-pāri netikt.Tu vari censties uzmanīgi pārlaipot pār kādu nejauši atrastu koka dēlīti,tikpat labi tu vari līdz ceļiem iestigt dubļos un brist.Iznākums tāpat būs viens.Izgāšanās,vilšanās,apkaunojums.
Nē,to es nedrīkstu pieļaut.Man ir jābut labākajai.Tieši tādai,kāda es vienmēr esmu gribējusi būt.Spožai un izaicinošai.Es gribu iegult cilvēku prātos kā ēna.Kā sapnis,kas apciemo tevi diennakts tumšākajās stundās.Baiss,bet līdz sāpēm vilinošs.Es atnākšu,un tu nespēsi pateikt nē.Gribu,lai tavu ķermeni pārņem gaidpilnas trīsas,lai tu tiecies pēc manis kā narkomāns pēc kārtējās devas.Lai cik banāli tas skanētu.Un tici man-es atnākšu.
Man nepatīk,ja nevaru dabūt to,ko vēlos.
|
|
(5 comments | comment on this)
|
|
|
|
|