paēdušie monstri miglas tītā rītā šuj pasaules rētas zemeslode griežas un griežas savā apātijā pasaules agonijas pēdējais elpas vilciens lai jūk mūsu sajūtu roboti tukšie atrofētie māju slēģi tie kliedz par neesošiem pieskārieniem un vakardienas jūtām viņi grib mūs izvarot un apēst strīpas savilkt mūsu prātos
čuksti