es skrēju satikt savus draugus -
man likās, ka vairs nav, kur iet
un acis aizvēru it ka no kauna
kad pamodos vairs nebija neviens
es atkāpos, lai spētu redzēt
un soli vēl, un jau par daudz
kurš ies ar mani rokas smērēt,
kad pašiem savas sienas jānojauc?