viņa atlieca galvu un dzēra. mati viņai krita uz pleciem, un šķita, ka šobrīd viņai nekā cita uz pasaules nav kā vienīgi baudāmais kalvadoss. viņš jau agrāk bija ievērojis - viņa pilnām atdevās tam, ko tobrīd darīja. viņam pazibēja nenoteikta nojausma, ka šai īpašībā slēpjas ne vien sava tiesa pievilcības, bet arī tādas kā briesmas. ja viņa dzēra, tad nebija nekā cita kā baudāmais malks, ja mīlēja - nekā cita kā mīlestība, ja bija izmisusi - nekā cita kā vienīgi izmisums, un ja aizmirsa - nekā cita kā aizmirstība.
čuksti