|
||||||
| Lieli saldējuma un auksta ūdens daudzumi šajās svelmainajās dienās ir kļuvuši par maniem labākajiem "draugiem". | ||||||
|
|
|
||||||||
|
Mani māte ir sargājusi, no it kā tā kas man kaitētu, bet īstenībā tādejādi viņa man ir atņēmusi daļu prieka, daļu laimes šajā dzīvē. Tad nu jāsāk domāt - Vai labāk ir dzīvot īsu un laimīgu dzīvi, vai garu dzīvi un priecāties tikkai par to cik tā dzīve ir gara. Un kāpēc mēs katrs nevarētu zināt, kad mums jāaiziet no šīs pasaules. Es tagad sēžu mājās un man ir tik sasodīti garlaicīgi. Es gribētu aizbraukt uz Valdemārpili un peldēties Sasmakā, aizbraukt uz Dundagu un pusdienās baudīt vecmāmiņas ceptās pankūkas ar zemeņu trinumu. Es gribētu uzaicināt to zēnu uzraut boulingu, izlekt ar izpletni vai kaut vai iztērēt naudu par braukšanu ar weiku. Katru otro vakaru man uznāk depresija un es ilgi raudu par to cik mana dzīve ir sasodīti draņķīga. Katru dienu man gribas bļaut cik spēka. Es spēlēju klavieres, bet es māku tikai 2 skaņdarbus un tie jau man ir apriebušies. Es atceros lietas ko es esmu sačakarējusi, kļūdas ko esmu pieļāvusi. Sajūta ka jūdzos, bat vai tad tā nav ? |
||||||||
|
|
|
||||||||
|
Dzīvojot pa mājām tā vien gribas tik arā, prom no mājām. Nu tad šodien "sapucējos" un kā tādā ceļojumā devos uz centru. Man nez kāpēc patīk izcelties, kad eju pa ielu, nu tad lieki noder svītrainas zeķes ar pirkstiem un melna apakšveļa kuru drusciņ pavilku no sava apģērba tā lai var pamanīt. Man ļoti patīk, ja cilvēki uz mani noskatās kad eju pa ielu eksluzīvi ģērbusies un ar tik nopietnu sejas izteiksmi it kā man nesen kāds rads būtu nomiris, bet nekā - nesen man palika 14 :P Iegāju "valters un rapa" un nopirku krāsu, lai arī skolā varētu kaut drusciņ atšķirties no tā "čikšu" daudzuma, kuras staigā dārgās drēbēs un neapšaubāmi pievērš lielāko daļu zēnu uzmanību. Pēc tam devos universālveikala "centrs" virzienā. Izstaigāju visus stāvus un ejot prom iegriezos "rimi" nopirku fazer piena šokolādi ar riekstiem, ko pati arī notiesāju. Par lieko svaru man vēl nav ko raizēties. Devos pie kongresu nama cerot tur satikt kaut dažus sk8erus, bet nekā - neviena paša. Tad nu atlika doties mājās. |
||||||||
|
|
|
||||||||
| Šūt kurpītes māsīcas bēbim esot mīļi. Cik gan es esot mīļa! Ha! | ||||||||
|
|
|
||||||
| Nu paldies shutup par ierashanos manā dzimšanas dienā. Jāsaka gan godīgi, ka nekāda lielā prieka jau man nebija, kā nekā negribās jau palikt vecai. Bet atzēmēju, kaut arī ne tā kā vēlējos. | ||||||
|
|
|
||||||||
| Tagad mēs ar manu māmulīti mājās vienas pašas, nu iet svētki vaļā. Biju RIMI un nopirku saldējumu (kopā 1l un 450ml). Viss būtu vēl labāk, ja es uzticētos pārbaudītām vērtībām. Iegrābos meloņu saldējumu ar kazenes pildījumu, bet tas nekas, no kļūdām mācās :P | ||||||||
|
|
|
||||||
| Kapēc ir jāizcieš nicinājums? Ir tik daudzi cilvēki, kuri neizturās tā, kā viņi vēlētos lai izturās pret viņiem. ES arī, bet es atšķirībā no citiem cenšos laboties. | ||||||
|
|
|
||||||||
|
Ja cilvēki tik daudz strīdas, man mums vispār ir draugi ??? Ar katru taču reizi dzīvē esam strīdējušies, un vai ir vērts piedot??? Ir tāds teiciens "kas noticis vienu reizi - vairs nenotiks nekad, kas noticis divas reizes - notiks arī trešo". Man šķiet esmu dzīvs piemērs tam, ka cilvēks bieži savu uzvedību nekontrolē, jo man šķiet man piemīt īpašs talants "sadirsties" ar cilvēkiem. Vakar vakarā es domāju, cik bērni ir ļauni patiesībā. Mani daudzas reizes ir saukuši par sūdzambībeli, bet es zinu kāpēc tā dara. Esmu pamanījusi, ka bērni baidās tikt pieķerti, tādēļ ir tās visas sūdzambībeles, jo ja tevi tā visu laiku saukās ar laiku tu iemācīsies turēt mēli aiz zobiem, tad, kad kāds tev nodarījis pāri, bet to jau viņi grib, jo tad tev var darīt pāri nesaņemot sodu. Bērniem piemīt vēl viena lieta, tie nespriž viens par otru, pēc tā kādi viņi paši ir, bet gan spriež par to cik daudz katram ir devuši viņu vecāki, cik tie ir bagāti un cik var atļauties. Es nedomāju, ka tas ir godīgi, jo to ko nesasniedz vecāki var sasniegt bērni un otrādi. |
||||||||
|
|
|
||||||
|
Mīl, nemīl, mīl, nemīl, mīl..., tusēt, netusēt, tusēt, netusēt....AAAAAAAAAAAA ---they slit our throats... The crack inside your fucking heart is me |
||||||
|
|
|
||||
| Šodien sadūšojos apskatīt visu kā nākas, un rezultātu jūs tagad variet aplūkot, cik nu bija manos spēkos te vispār kaut ko mainīt ;) Paldies te dažam labam par iedvesmošanu, un es ļoti ceru, ka netīši nēesmu nošpikojusi, jo tāds tiešām nebija mans mērķis. Es atvainojos jau iepriekš, jo visus domu apkopojumus vēl nēesmu aplūkojusi, tādēļ ka viņu te vienkārši ir ļoti daudz. Aplūkojiet, papriecājaties, izsakat savas domas, ja vēlaties. Ja jūs atradīsiet kādu drukas kļūdu un man to pateiksiet, pacentīšos izlabot. | ||||
|
|
|
||||
|
Es te apkopu savas puķītes un apjēdzu, ka puķes ir daudz labākas par zvēriem, jo puķes nečīkstēs, ja tu viņas kā nākas neapkopsi, bet ja akopsi un mīlēsi atlīdzinās ar ļoti skaistiem ziediem. --- Diez no kā ir atkarīgs tas, kā cilvēks mainās??? Vai tas ir vides ietekmē, vai ir vecums, kad mēs katrs maināmies, vai arī tas nav atkarīgs ne no kā. --- Vai ir iespējams pie kāda cilvēka pierast tik ļoti, ka šķiet bez viņa vairs nemaz nevar dzīvot ??? Tā, ka bez Tā cilvēka, dzīve būtu pavisam citāda, pavisam ne tāda kā tagad. |
||||
|
|
|
|||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||
|
|
|||||||||||||||||||||
|
||||
|
|