|
||||||||
|
Vai pilseeta var maniit cilveeku? Vai cilveeks mainaas redzot un dzirdot pilseetas knjadu, vai arii taa ir tikkai citu cilveeku ietekme? Cik daudz var noteikt veikalu skatlogi, vecpilseetas klubi un shauras ielas? Vai "cilveeks no laukiem" kljuust par "pilseetnieku" ? Un vai tiesa, ka uz pasaules ir tikkai "bagaatie, stiiliigie" un "bezgaumiigie, nabadziiigie" Vai es esmu mainiijusies "ieejot" pilseetaa, vai arii cilveeks mainaas augot ? |
||||||||
|
|
|
||||
| Vai tieshaam buut slaidai man ir tik svariigi, ka varu piespiest sevi no riitiem agraak celties un vingrot. Var jau buut, ka tas tikkai taadeelj, ka man nepatiik kaa izskataas resnie cilveeki ko diendienaa redzu. | ||||
|
|
|
||||||||
|
Kāpēc sanāk, ka mēs par savu dzīvi nēesam noteicēji? Kāpēc īsta mīlestība nav, un Kāpēc pilnīgu laimi nav iespējams sasniegt? Sāpīgi to apzināties, bet tā tas ir. Par savu dzīvi noteicējs tu vari būt tikkai tad, kad dzīvo viens, bet ne jau visi cilvēki ilgojas būt vieni. Pieaugušie saka;"Tā jau nav mīlestība, tā ir tikkai "pusaudža" aizraušanās.", bet saka, ka mīlestība esot mūžiga, bet neviens jau 50 gadu nav mīlējis - ar laiku tas pāriet. Mūžīga mīlestība sastopama tikkai pasakās, bet nezkāpēc cilvēkam tīk domāt, ka dzīve ir pasaka - tātad mīlestība nepastāv. Esot kopā ar kādu tu ilgojies būt viens, bet esot viens tu vēlies lai tev blakus būtu tas viens vienīgais. Kaut vai šis piemērs liecina par to, ka īsti laimīgs tu nebūsi nekad, jo vienmēr vajag vairāk un vairāk. Un vai tu domātu par šādām lietām, ja zinātu, ka rīt tevis šai pasaulē vairs nebūs? Un vai pienāks tāds brīdis, kad es nebaidīšos mirt ? |
||||||||
|
|
|
||||||
| Vai tieshaam paskatoties uz cilveeku, var pateikt cik ilgi tam atlicis dziivot. Un ja taa, tad vai tieshaam man taa laika vairs nav daudz? Kas nosaka to, kad mums jaaaiziet no shiis pasaules? Neticu, ka " Dievs ". Dazjkaart gribaas mirt, bet tik daudz veel sheit nav izdariits. | ||||||
|
|
|
||||||
| Kaadeelja dziivei ir scenaarijs(?), vai ari skatoties filmu, mums taa saak shkjist(?), jo tur lietas nenotiek "kaa pasakaa". | ||||||
|
|
|
||||||||
|
Vai normaali ir baidiities no naakotnes ? Man bail pienjemt svariigus leemumus, kas vareetu mainiit vai noteikt manu naakotni. |
||||||||
|
|
|
||||
| dažas dienas, cik daudz tomēr pa dažām dienām var mainīties attieksme pret dzīvi. Vēl aizvakar es jutos nelaimīga, jutu tādu kā sāpi sirdī, ka mani mīl mazāk kā citus, bet par brīnumu tas viss pāriet. | ||||
|
|
|
||||
|
Es baidos sāpju, bet instinktīvi vēlos tās just arvien stiprāk. Es daru sev pāri ar prāta spēju palīdzību, bet kāpēc? |
||||
|
|
|
||||||||
| --- es meloju vienmēr un visur - man nevar ticēt!!! --- | ||||||||
|
|
|
||||
|
Poll #490 gribi? Open to: All, results viewable to: All Vai tu gribi ar mani šodien satikties ? |
||||
|
|
|
||||||||
|
Seezju maajaas un neko nedaru - nozjeelojami! Lasiit graamatas ? - nozjeelojami! ja nu vieniigi ko taadu, kas naakamaa gada laikaa tik un taa buutu jaaizlasa, bet kas tad man jaalasa? obligaataas literatuuras mums nav ! Adiit ? Tas tachu veel nozjeelojamaak. Turklaat muusu laikos izdeviigaak ir nopirkt. Straadaat? To es dariishu tad, kad mani vecaki mani uztvers par pietiekami lielu, lai brauktu ar divriteni :DDD (dziives ruugtaa patiesiiba) Viss ko daru - visu dienu gulshnjaaju. Atgaadina tos slinkos viirieshus, kaadus dazjaas filmaas atteelo seezjot pie televizora ar alus bundzju rokaa. |
||||||||
|
|
|
||||||
|
Atklāju, ka man riebjas veci cilvēki. Man viņu ir žēl, žēl, ka viņi ir veci un krunkaini. Sapratu, ka dziļi sirdī esmu smalka aprēķinātāja, var jau būt, ka tādā veidā sev glaimoju. Mans dzīves mērķis ir NAUDA, ticu, ka tas nebūt nav labi, bet jāatzīst, ka esmu ļoti alkatīga, un tāpēc nevaru ļaut, lai manā dzīvē mani virza jūtas (žēlums, mīlestība). Ļoti ceru, ka es sasniegšu dzīvē to, ko tik ļoti vēlos, bet ja nē, tad es pašnāvību uztaisīšu ātrāk, ka 50 gadu vecumā. Ceru man pietiks drosmes aizsūtīt sevi uz labākiem medību laukiem, jo es negribu būt nabags, un vēl vairāk es negribu palikt veca un krunkaina. |
||||||
|
|
|
||||||
| Biju Lielirbē, pie atklātās jūras. Šodien laiks ideāls, pat ūdens nebija ļoti auksts. Saule mani gan daudz nav ķērusi, bet par to var tikkai priecāties, jo daudz sauļota āda ātrāk novecojot. Šodien pat salikās, ka manas brīvdienas nebūs tik traki garlaicīgas, kā likās, bet tas ir tikkai kā tāds optiskais māns. | ||||||
|
|