| |
[Sep. 11th, 2023|06:21 pm] |
Tā, un pa kuru laiku lai tagad noskatās piecas Terensa Malika filmas, m?
Bet neskatīties arī nevar. Šitā es Rietumu frontē bez pārmaiņām neskatījos un ar ko tas beidzās? Ar to, ka man tāpat nebija miera, noskatījos pēc mēnešiem un dabūju klausīties podkāstu vēlreiz. Labi vismaz, ka tinot pāri Jurģi sanāca uz pusi īsāks (un saturīgāks).
Bet nu labi, pirmās pasaules problēmas. Patiesībā šī jau tāda priecīga ņaudēšana. |
|
|
| |
[Aug. 14th, 2023|12:39 pm] |
"XIX gs. pirmajā pusē katoļticību Krievijas valdība arvien vairāk sāka izmantot saviem politiskajiem un administratīvajiem mērķiem.
1833. gada 24. novembrī uzdots no kanceles paziņot, ka istabā nedrīkst žāvēt linus, bet 1837. gada 24. martā pavēlēts no kanceles brīdināt zemniekus, ka sālītu belugu drīkst ēst tikai vārītā veidā. 1838. gada 20. janvārī bija uzdots paziņot: degvīns jāpērk vietējos veikalos un nav jābrauc uz pilsētām."
/Heinrihs Strods, Latvijas Katoļu Baznīcas vēsture 1075. - 1995. |
|
|
| |
[Aug. 11th, 2023|12:29 pm] |
|
|
|
| |
[Aug. 9th, 2023|12:34 pm] |
|
|
|
| |
[Aug. 8th, 2023|02:35 pm] |
 |
|
|
| |
[Aug. 3rd, 2023|11:27 am] |
Grūti aptvert par indulgenci. Man vēl vajadzēja atdot vienu grāmatu, stāvēja uz skapīša acu priekšā, tikai dažreiz nejauši uzkrāmējās virsū Platons, likās tūlīt, tūlīt, tikai atradīšu kādu brīvāku siltu vakaru, pasēdēsim pie alus kausa, parunāsim par vēsturi un dzīvi.
Pietrūks tās zināšanas, ka viņš ir, raksta un domā, kaut kur tepat netālu, pat ja nebijām draugi. Ai. |
|
|
| |
[Jul. 19th, 2023|12:22 pm] |
"Nobraukuši pie rīsa lauka, apturēja. Tēvs parādīja Pudoram lauku un paskaidroja, kur rīss un kur nezāles.
— Tu redzi, dēliņ, cik maigs ir rīsa stiebriņš, un lapas tam kā zīds. Bet, rau, nezāles. Tām gan stiebri, gan lapas vienlīdz raupjas. Ielāgo, nezāļu lapām balta svītra visā garumā. Nu tā, dēliņ, pastrādā. Jāprot atšķirt rīsu no nezālēm. Nezāles nejauj rīsam augt. Tās jāizravē.
Tēvs ar Gimdoru aizbrauca uz mežu, bet Pudors palika ravēt rīsu.
Pudors uzrotīja bikses un iebrida ūdenī, kas klāja lauku.
Ūdens viņam šķita pārlieku auksts. Viņš izbrida atpakaļ uz aizdambējuma un saka:
— Sākšu ap pusdienlaiku, kad ūdens būs daudzmaz apsilis, bet pagaidām pagulēšos.
Tā viņš gulēja visu rīta cēlienu. Kad pienāca dienas vidus un būtu laiks strādāt, viņš nodomāja:
«Nevar taču strādāt pašā karstumā! Sākšu pievakarē. Diena gara, gan pagūšu visu izdarīt!»
Un likās atkal uz auss.
Pudors nogulēja ēnā līdz vakaram. Saule jau bija tuvu rietam. Tad Pudors piecēlās un iebrida ūdenī. Izrāva nezāli, bet tā cieta, stiprām saknēm zemē ieķērusies, ne tā kā rīss — tas turas vāji.
«Nē, tā nav nekāda ravēšana!» Pudors savā prātā noteica. «Jāatstāj nezāles un jāravē ārā rīss!"
/pasaka |
|
|
| |
[Jul. 16th, 2023|04:23 pm] |
| [ | Fonā |
| | https://www.youtube.com/watch?v=f5Ez629CRF8 | ] |
Lietuviešu kristianizācija un kāda sīka piebilde par Austrumu rāpuļiem (vai reptīļiem)
...Vos etenim, patres eximii ... pisces magnos de mari oceano trahentes
ad litus salutis attrahitis, nos nempe e diverso in mari magno et
spacioso terrarum nostrarum versus orientem reptilia, gentem scilicet
Samagitarum noviter infidelitatis cecitate frementem de profundo aquarum
extrahentes ad hauriendum aquas in gaudio conducimus salvatoris
...Indeed, you, great fathers...pulling great fish from the ocean of the sea
you have drawn us to the shore of salvation, that is to say, from a different place in the great sea
in the expanse of our lands towards the east reptiles, the nation of the
Samagites newly roaring with the blindness of unbelief, from the depths of the waters,
we lead them to draw the waters in the joy welcoming the savior.
/Missive of King Jogaila and Grand Duke Vytautas to the Fathers
of the Council of Constance (25 August 1417) |
|
|
| |
[Jul. 8th, 2023|07:10 pm] |
Noklausījos Rinkēviča svinīgo solījumu. Kopumā pozitīvi, salikti pareizie uzsvari, pieminēja gan valsts valodu, kas Latvijā jāzina arī cittautiešiem un jauniešu diskrimināciju darba tirgū valodas nezināšanas dēļ, gan ģimeņu pēctecību un demogrāfiju. Runāja arī par iekļaušanu un cilvēktiesībām, bet nevienlīdzību vairāk skatīja reģionālā griezumā. Par mediju brīvību gribējās dzirdēt konkrētāk.
Runu saturs diez ko nepalīdz prognozēt reālās nākotnes darbības, taču tas nekas, pagaidām skatos ar piesardzīgu optimismu.
-------------------------------------------------
"Ja kādā valstī ir liela labu ārstu un tieslietu pratēju vajadzība ne tikai vienkāršiem ļaudīm un dažādiem amatniekiem, bet arī tiem, kas pretendē piederēt pie labākās sabiedrības, tad tas ir drošs pierādījums, ka šajā valstī audzināšana ir visļaunākajā stāvoklī. Vai tad tu nedomā, ka ir kauns un negods un droša liecība par audzināšanas trūkumu, ja mēs vietējo tiesību nepietiekamības dēļ būsim spiesti atsaukties uz tiesībām, kas nākušas no svešuma, un tā atzīt tās par noteicējām un lēmējām?
Tas būtu lielākais kauns. [..]
Un vai nav arī kauns, ja ārsts ir vajadzīgs nevis ievainojumu vai kādas sezonas slimības, bet bezdarbības un slinkuma dēļ? Tad kā purvā rodas organismā sastrutojumi, un veikli Asklēpija mācekļi ir spiesti tos saukt par slimībām, par reimatismiem un katariem. [..]
Lielākā nelaime šai ziņā ir tā, ka rodas grūtības kaut ko mācoties vai nopietni pārdomājot un koncentrējoties. Ja kādam ir galvassāpes un reiboņi, tad tur aizdomās filozofiju - tā esot īstā vaininiece. Filozofija attīsta tikumus un tos pārbauda, bet pārmērīga rūpēšanās par savu ķermeni ir šķērslis un kavēklis, tā rada pastāvīgu nedibinātu žēlošanos par slimībām."
/Platons, Valsts |
|
|
| |
[Jun. 22nd, 2023|11:26 pm] |
Diena jūrmalā
Melnā atmiņu labirintā pēkšņi uzzibsnī lampa
un apgaismo tālu vasaras dienu, kas atgūlusies
starp rītu un nakti, - apgaismo viņas aprises,
kustību, krāsu.
Jaunpiedzimis vilnis, sirmu spalvu un niknumā
putodams, metas pakaļ priecīgi rejošam sunim.
Baltas, miegaina zelta piekrautas jahtas
iegriežas šķērsām pret vēju, un uzpland debesīs
karogi un kaijas.
Vakars no nelielas iešķeltas krūzītes ap-
rasina lapas un pastumj uz takas, lai tā rāpotu,
zilu, lēnīgu vaboli, kura mirdz tik neticami līksmi
kā pilnīgas laimes solījums.
[..]
Traģiskā maska
Traģiskā maska atrodas piecdesmit trešajā zālē
nodaļā "Grieķu vāzes", un elektriskā saule, krizdama
lejup no griestiem, izšļakstās vitrīnas stiklā.
Uz vāzēm varoņi, kentauri un amazones kaujas
ar šķēpiem un zobeniem. Visas Grieķijas un visu tās salu kausi,
vāzes, katli, mucas un rezervuāri, viss šis māls,
zelts, koks un marmors nespētu satilpināt sevī to
asiņu jūru, kas tik strauji un dāsni ir izlijusi
nebeidzamajos Grieķijas karos.
Orfejs pacēlis mierīgo seju pret zvaigznēm, skandina
liru un dzied, un četri karavīri, atbalstījušies pret
šķēpiem un aizmirsuši savu uzdevumu - nogalināt, klausās
viņa dziesmā. (Kā zvaigznes uz tumša fona virs Orfeja
galvas karājas mirdzoši grieķiskā uzraksta burti.)
Pāri dziesminieka balsij, pāri noreibušo menādu
spirālēs sagrieztām dejām, pāri ļaužu klaigām, čūsku
dzēlieniem galvā un papēžos, pāri karazirgu kāju
dipoņai, pāri visam - traģiskā maska: sarauktu pieri,
nolaistiem lūpu kaktiem, ar hērōiskās sāpēs stilizētu
akmens grimasi tā cenšas atcerēties traģēdijas kora
vārdus, kurus, debesīs apstājusies, klausījās īstā saule un
reizē ar viņu piecpadsmit tūkstoši skatītāju akmens
amfiteātrī [..]
/Henrikas Radauskas, 1965 |
|
|
| |
[Jun. 20th, 2023|10:07 pm] |
|
Dienas nevārds - ilglaikietilpīgi |
|
|
| |
[Jun. 15th, 2023|09:35 pm] |
| [ | Fonā |
| | Michael Nyman - The Morrow | ] |
Our language may indeed be our world, but our writing...
"Almost thirty years ago, in a poem called 'Follower', I wrote about myself as a child dragging along behind my father when he was out ploughing. The poem began:
My father worked with a horse-plough,
and unremarkable as this may have been as a line of verse, it was still the result of some revision. In fact, I had deliberately suppressed the one touch of individuality that had appeared in the first version. Originally I had written:
My father wrought with a horse-plough,
because until relatively recently that verb was the common one in the speech of mid-Ulster. Country people used the word 'wrought' naturally and almost exclusively when they talked about a person labouring with certain tools or animals, and it always carried a sense of wholehearted commitment to the task. You wrought with horses or with scythe or with a plough; and you might also have wrought at hay or at flax or at bricklaying. So the word implied solidarity with speakers of the South Derry vernacular and a readiness to stand one's linguistic ground: why, then, did I end up going for the more pallid and expected alternative 'worked'?
The answer is, I suppose, because I thought twice. And once you think twice about local usage you have been displaced from it, and your right to it has been contested by the official linguistic censor with whom another part of you is secretly in league. You have been translated from the land of unselfconsciousness to the suburbs of the mot juste. This is, of course, a very distinguished neighbourhood and contains important citizens like Mr Joyce, persons who sound equally at home in their hearth speech and their acquired language, persons who seem to have obliterated altogether the line between self-conscious and unselfconscious usage, and to have established uncensored access to every coffer of the word-hoard. But this spontaneous multivocal proficiency is as far beyond most writers as unbroken residence within the first idiom of a hermetically sealed, univocal home place. Our language may indeed be our world, but our writing, unless we happen to belong with the multitudinous geniuses like Joyce or Shakespeare, or with those whom we might call the monoglot geniuses - like John Clare - our writing is unlikely ever to be entirely co-extensive with that world."
/ Seamus Heaney |
|
|
| |
[Jun. 5th, 2023|08:45 am] |
|
modesty - a lack of anxiety about being ignored |
|
|
| |
[May. 29th, 2023|08:06 am] |
Domas par krii pēdējo ierakstu saslēdzas ar manu mazo ceļojumu grāmatiņu, kurā profesors bēdăjas par ignoranci.
"The standard university history of philosophy course, which jumps as if over an abyss from Aristotle to Descartes, or many a standard textbook history, with its meagre and narrowly focused chapter on Middle Ages, is more likely to inculcate ignorance than knowledge about how philosophy has developed and its role in human history."
/John Marenbon, Medieval Philosophy: A Very Short Introduction |
|
|
| |
[May. 27th, 2023|03:01 pm] |
"Podnieks mēdz podnieku skaust, ar namdari namdarim ķilda
Ubags ir ubagam naidīgs, nav dziedonis dziedonim vēlīgs.
Brāli, mans Pers, to paturi dziļi sev sirdī, ko saku:
Neļauj tu Erīdai ļaunai sev prātu novērst no darba,
Klausoties dažādās ķildās, kas dzirdamas sapulču vietās!
Neatliek strīdiņiem laika un dažādām laukuma runām
Tādam, kurš mājā jau laikus nav sakrājis veselam gadam
Pārtiku, Dēmetras graudus, ko zeme cilvēkiem dāvā."
/Hēsiods, Darbi un dienas
http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:693210|article:DIVL575|page:122 |
|
|
| |
[May. 25th, 2023|02:27 pm] |
|
Būtu interesanti uz brīdi Latviju ieraudzīt pilnīgi neieinteresēti no malas, kā ārzemniekam. Kur mēs esam attiecībā pret Poliju un Ungāriju. Aborti mums aizliegti nav, diktators arī nav. Bet no otras puses nav CSL un ir nacionālas intereses. Varbūt kaut kāda Gruzija, bet ar zemu reliğiozitātes līmeni. |
|
|
| |
[May. 21st, 2023|01:44 am] |
|
"1973. gadā cenzūra no Mirdzas Ramanes radiolugas "Vienā stundā" scenārija svītroja tekstu: "Mēs, latvieši, esam pārāk paļāvīga tauta. Mēs izpildām to, ko nevajadzētu pildīt, jo tā, protams, ir vieglāk dzīvot."" |
|
|
| |
[May. 12th, 2023|09:17 am] |
Ak, jaunie no taisnīgās pasaules steidziet pieteikties par pārstāvjiem "vecās netaisnīgās pasaules pārstāvis" atbrīvojis vakanci
Why honor Voltaire in this solemn session? To do him justice! Two years ago, his statue, which stood opposite that of Montesquieu in the garden located at the corner of the Quai Voltaire – former Quai des Théatins where Voltaire spent his last two decades – suddenly vanished. And all the questions asked were met with silence before very recently embarrassed explanations were put forward, the need for grooming, the fragility of the statue... In truth, the rumor ran from the start, Voltaire was the representative of the old world unfair. He had glorified the powerful and the colonizers, despised the weak, insulted the Prophet*. It therefore had no place in the public space.
Pourquoi honorer Voltaire en cette séance solennelle ? Pour lui rendre justice ! Il y a deux ans, sa statue, qui se dressait face à celle de Montesquieu dans le jardinet situé à l’angle du quai Voltaire – ancien quai des Théatins où Voltaire vécut ses deux dernières décennies –, s’est soudain volatilisée. Et toutes les questions posées se sont heurtées au silence avant que soient avancées très récemment des explications embarrassées, nécessité d’un toilettage, fragilité de la statue… À la vérité, la rumeur a couru dès le début, Voltaire était le représentant du vieux monde injuste. Il avait glorifié les puissants et les colonisateurs, méprisé les faibles, insulté le Prophète. Il n’avait donc pas sa place dans l’espace public.
https://www.academie-francaise.fr/le-siecle-de-voltaire
*insulté le Prophète ir interesanta pretruna ar pārējo sarakstu, kurš tad par to satraucas, arī, kas vispār ir domāts ar varenajiem, tie šķiet nebija gluži viņa laika varenie, jo to dēļ viņš tika divas reizes apcietināts. |
|
|
| |
[May. 10th, 2023|01:26 pm] |
|
Ja, skatoties filmu Gredzenu pavēlnieks, iedomājas, ka tas ir laulību gredzens, tā kļūst par pavisam citu filmu. Pamēģiniet. |
|
|
