| vietējais varonis |
Jan. 19th, 2016|10:59 am |
|
Brīvs kā putns gaisā, piesiets pie lidmašīnas. Ar savām iekšējām atbildēm uz saviem iekšējiem meliem, kur brīžiem sakrīt un brīžiem nonāk brīvajā kritienā. Glābiņš un posts, ka sniegā paliek tikai pēdas un nevis gļēvās domas. Skaidu plates ieraksta lētu disko, kaltiem zābakiem skrien vilciens un to kas jādara stāsta kāds kurš nezin. Ak, ja vien mums nebūtu tie, kuri nestāsta kā dzīvot. Izkāpuši ārpus gaismas apļa, bez grima un teksta. Par kuriem tikai nejauši uzzini, ka viņi ir uzcēluši to vietu, kurā visi vēlāk ir pulcējušies gadiem. Ka viņi ir novākuši to bīstamo skārda malu aiz kuras kādreiz vienmēr aizķēries, jo pārāk steidzies uz skatuves. Un ka viņi tev netic, netic nevienam tavam vārdam. Bet tu saki sev, ka tam nav nozīmes, kamēr vien viņi paši nestāv tev blakus, tu izskaties vislabāk no visiem, tevī ir vārdi un tevī ir ritms, uzvarētāja akustiskā skaņa. |
|