|
Jan. 12th, 2016|12:01 pm |
|
Apciemos, apraudzīs, ieraudzīs. Pakavu dunoņa, zeme nāk tuvāk sejai, nāsis kutina vēsums. Sasvēriens pa labi, kumeļpēdā atvizmo atvilktā stiegra, lāpas starp kokiem, zara vēziens, uguns liekums. Tu atnāksi, es pievilkšu tevi ar zirnekļa diegu, ar lāča spalvaino ķepu, jo esi aizmidzis. Zemā reģistra krāciens, putas pār lūpām, dzelzs garša mutē, salta ledus salāti. Kariešu skaidas, drūpi pār klinti ar saucienu, atjēdzies, krāces un šķēpeles, dzelonis caururbis plecu. Naksnīgais ceļš ir darījis savu, iesvēlis tevi priekā par mantotām asinīm. Atsien saites un nopin jaunas, klaidoni. Katrā mazajā ciemā, kurā iegriezies, ir nelietis un veiksminieks, staigule un svētā. Varbūt arī dziesminieks kā radīts tavai izrādei. Spēlē uz publiku, uguns un asinis, zelts un varš, mirkļa valdnieks būs tavs vārds. Arī es tur būšu, barā starp citiem, zāles stiebra asās malas pasargāta. Paglabāšu tavas zintis tik viegli, ka pat nemanīsi to zaudējumu. |
|