|
Aug. 17th, 2022|07:25 am |
XII Galdiņš
Gilgamež', kad tu apakšzemes garus gribi redzēt —
Tīru kreklu Tev nebūs uzvilkt,
It kā tu būtu mirstams, cilvēkam līdzīgs.
Ar labu eļļu tev nebūs svaidīties,
Citādi viņi uz eļļas smaršu pie tevis pulcēsies,
Loku tev nebūs uz zemi likt,
Citādi loku nošautie tevi apstās;
Valdības zizli tev nebūs rokās ņemt,
Citādi nāves gari no tevis iedrebēs;
Kurpes nebūs tev savās kājās aut,
Troksni uz zemes pusi tev nebūs taisīt.
Tavu sievu, kuru tu mīli, tev nebūs skūpstīt,
Tavu sievu, kuru tu nemīli, tev nebūs sist;
Tavu bērnu, kuru tu mīli, tev nebūs skūpstīt,
Tavu bērnu, kuru tu nemīli, tev nebūs sist —
Zemes vaimanas citādi tevi grābs.
Tā, kas dus, tā, kas dus, māte Nin-acu, tā, kas dus,
Kuras skaidrās miesas ar kreklu nav apsegtas,
Nāves gariem neļaus uz augšu kāpt.
Skaidru kreklu viņš uzvilka sev,
Ar labu eļļu viņš sevi svaidīja,
Savu loku viņš lika uz zemi,
Valdības zizli viņš ņēma savā rokā,
Kurpes viņš apmauca savās kājās,
Troksni pret zemi viņš taisīja,
Savu sievu, kuru viņš mīlē, viņš skūpstīja,
Savu sievu, kuru viņš nemīlē, viņš sita.
Savu bērnu, kuru viņš mīlē, viņš skūpstīja,
Savu bērnu, kuru viņš nemīlē, viņš sita —
Zemes vaimanas viņu grāba.
Tā, kas dus, tā, kas dus, māte Nin-acu, tā, kas dus,
Kuras skaidrās miesas ar kreklu nav apsegtas,
Kavēja Engidu no zemes augšā kāpt.
[..]
Engida ēnasgaru viņš izveda augšā no zemes, līdzīgi
vējam.
Un Gilgamežs un Engidu satikās un aprunājās.
Gilgamežs teica: "Saki man, mans draugs, saki man,
mans draugs,
Zemes likumus, kurus tu skatīji, saki man."
— Es tev to negribu sacīt, mans draugs, es tev to
negribu sacīt.
Kad es zemes likumus, kurus es skatīju — sacītu tev —
Visu dienu tu nosēstos un raudātu —
"Tad es gribu visu dienu nosēsties un raudāt."
/Poēma par Gilgamešu, aptuveni 2100. gadu p.m.ē. |
|