|
Aug. 12th, 2015|05:40 pm |
Litra burka ar skrūvēm vaska saimnieka rokās. Iestāstīt, ka ticamības moments nav zudis. Var nokopēt situāciju, pat cilvēkus var, ja pacenšas, bet nevar panākt, lai nav trešdiena, tā lec ārā no konteksta un visi kļūst nopietni un viscaur kalendāri. Bronhītu var nokopēt, iemērkt termometru tējā un neiet uz pienākumu, jo tajā slēpjas radi, pieradināšana un varde. Neprasiet no kurienes varde, es nezinu, viņa vienkārši nepielūdzama uzrodas, tāda slapja un elpojoša. Varbūt tāpēc, ka tas par pieradināšanu ir no prinča, un kur princis, tur arī varde.
Pārāk daudz var nokopēt, lai gribētos atvērtām acīm. Vieglāk izlikties, ka nezini, no kurienes tas ir. Ak, simtusešdesmitseptītā lapaspuse. Ak, tūkstošdeviņsimtkuraistur gads. Nē, nē, jūs vienkārši nepamanījāt to sarkano knibucīti sānā, šis ir pavisam kas cits. Pavisam kas cits ar sarkano knibucīti. |
|