|
Aug. 9th, 2015|01:19 pm |
Smaidu iespiedumi. Vērstie skatieni. Sašūpoties dillēs un vīgriežos, nolauzt galotnes un planēt līdz lēzenam pauguram ar kurmi iekšā. Dvēseles aizpogātas perlamutra podziņām. Mēs neteiksim vai esam laimīgi, mēs klusēsim un būsim nopietni. Jo vai tad nopietni cilvēki ir laimīgi? Kāds mazāks brālis par tevi ir piecēlies, saka runu un dzer no uzvaras kausa. Izlaistie gabali no viņa runas krīt zemē ar plakšķošu skaņu, atdzīvojas un rāpo projām uz drūmupes pusi. |
|