|
Aug. 2nd, 2015|07:10 pm |
Es negribu aizmirst kā ir būt citur. Ko nozīmē nepateikt paldies. Kā runāties ar sevi un šūpoties turpuatpakaļ elpas ritmā. Kā ziemā bez cimdiem salst rokas. Kā sūrst karsta metāla pieskāriens ādai un smaga metāla pieskāriens ausīm. Kā dzīst brūces. Kā grūti elpot. Kā svelpj čuksti es neesmu nekas. Kā nevar pieiet klāt.
Es negribu aizmirst kā katra elpa paliek tik viegla, ka beidzas smieklos. Kā realitātes pieskārieni ādai šķiet glāsti. Kā ikviens īgnais pretimnācējs ir kaķēns. Kā laiks palēcieniem lido uz nedēļas nogali, bet tik un tā pirmdienu rīti ir tie paši svētdienu rīti. Kā neviens neprot man nesmaidīt pretī.
Es negribu aizmirst kā ir dalīties ar stāstu un kā ir klausīties to. Kā pēc darīta darba ļoti gribas ēst un no noguruma viss ķermenis viegli vibrē. Kā padot roku pirmajai. Kā neizdzert līdz galam vīna glāzi. Kā pieskatīt bērnus. Kā atrast sakarības. Kā piecelties un neņemt ļaunā. Kā pavērties apkārt un mainīties. Un pēc tam to visu negribēt aizmirst. |
|