|
Jul. 6th, 2015|10:24 am |
|
Gaismas nav. Tā trīsuļo starp uzkarsētu skārda jumtu un vienīgo mākoni. Gaismas nav. Smilšainā krastā ļauju karstumam aizķepēt smadzenes. Gaismas nav. Tās spožumā acis samiedzas šaurās svītriņās, meklējot izcirtumā aveni. Gaismu sašķēlusi vēlēšanās, prasta un novalkāta kā skrandu lēvenis piemājas miskastē, nebūt kā visiem. Nez, kas gan ir tie visi, kurus redzu un negribu. Ne jau cilvēki. Varbūt pagultes briesmoņi, tikai karsti un kūpoši, no krāsns izvilkti un palaisti skrējienā pa asfaltētajām ielām. |
|