|
Dec. 17th, 2021|11:34 pm |
“Trīs no poļu dzejas varenajiem” Ingmāras Balodes izpildījumā šodien man stipri nāca par labu. Būs laikam jāiepērk tas jaunais krājums.
https://www.facebook.com/rainisaspazija/videos/970551233875460
Daudz guļu
Daudz guļu un lasu Akvīnas Tomu,
Vai Dieva nāvi (tāds protestantisks darbs)
Pa labi līcis kā atliets alvā
Aiz līča pilsēta, aiz pilsētas okeāns
Aiz okeāna okeāns un tā līdz Japānai
Pa kreisi sausi pakalni ar bālu zāli,
Aiz pakalniem apūdeņota ieleja, kur audzē rīsu
Aiz ielejas kalni un dzeltenās priedes
Aiz kalniem tuksnesis un aitas.
Kad nevarēju bez alkohola, turējos uz alkoholu
Kad nevarēju bez cigaretēm un kafijas,
Turējos uz cigaretēm un kafijas
Biju drosmīgs, strādīgs, teju tikuma iemiesojums
Taču tas, kā izrādās, itin neko nav devis
Ārsta kungs man sāp
Nē, ne šeit.
Pats vairs nezinu,
Varbūt pārak daudz salu un kontintentu
Nepateiktu vārdu, tirgus laukumu, koka stabulīšu,
Vai arī dzeršanas kopā ar to attēlu spogulī, bez kāda skaistuma
Kur taču jābūt teju vai erceņģelim vai Svētajam Ježijam Šventajerskas prospektā
Dziednieka kungs, man sāp.
Esmu allaž ticējis teiksmām un burvju vārdiem
Saprotams, sievietēm ir tikai viena katoliska dvēsele
Bet mums ir divas,
Dejodams sapnī tu apciemo notālus ciemus
Redzi nekad neredzētas zemes
Uzliec, es tevi lūdzu, amuletu no spalvām
Tuvākais jāpaglābj
Esmu lasījis daudz grāmatu,
Taču es tām neticu
Kad sāp, allaž atgriežamies pie kādas upes
Atminos turienes krustus
Ar saules un mēness zīmēm
Un turienes burvjus darba pilnām rokām mēra un tīfa laikā
Sūti savu otru dvēseli pāri kalniem, aiz laika
Pastāsti, gaidīšu, ko tu redzēji.
/Czesław Miłosz
--------------------------
Dievam vajadzēja pēdīgi noticēt cilvēkam, labajam un stiprajam,
Bet labais un stiprais aizvien ir divi dažādi cilvēki
/ Wisława Szymborska |
|