|
Nov. 8th, 2021|07:03 pm |
Šis novembris ir raksturīgs ar to, ka ikdienas darbiem pa vidu uzplaiksnī:
*Ziemassvētku sajūta
*Mediju nestā sajūta, ka šis ir nozīmīgi, nekas vairs nebūs kā bijis, tāds sajūsmināts satraukums par to, ka ir diezgan pizģec, kas mani šobrīd tieši neskar. Ne nāves, ne migranti no robežas.
*Ģimeniskuma sajūta. Ārā līst un ir tumšs un slapjas slidenas lapas, bet to es patiesībā neredzu, tas ir fonā, priekšplānā es redzu sev mīļu cilvēku sejas.
*Sajūta, ka jāaizlūdz par tiem, kuri šajā laikā savā starpā sastrīdējušies.
*Zvirbulēns krīt [Are not two sparrows sold for a penny? And not one of them will fall to the ground apart from your Father.]
Lasāmgabals: "Lai slavēts Kungs, ka tolaik no sava skolotāja pārņēmu vēlēšanos izprast taisno ceļu, kas nezūd, arī staigājot līkumotas takas!" // U.Eko, Rozes vārds |
|