Paldies par laba vēlējumiem. Uzskatiet tos par bumerangiem. - Post a comment [entries|archive|friends|userinfo]
aborigens

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Sep. 7th, 2021|11:01 pm

aborigens
Rietumu mākslas vēsture; Holandes figurālā glezniecība 17.gs.

Holandiešiem raksturīgi ir gleznot portretus un pie tam vēl grupas portretus. Ja kolēģiem spāņiem labāk patīk, ka spānis ir viens pats savā pasaulē atveidots cildens un pašpietiekams, tad Holandē ir ļoti biezs vidusslānis un cilvēki līdzīgi kā grieķi senatnē realizē savu esību sabiedrībā. Ne tik daudz sēž savā pilī mājās un pie kamīna kaut ko filozofē, bet iziet ārā un sadarbojas viens ar otru un veido dažnedažādas apvienības, vai tās būtu profesionālas vai idejiskas, vai reliģiskas kopības. Tāpēc ir ļoti augsts pieprasījums pēc grupas portreta ar ko holandiešu mākslinieki mēģina tikt galā. Protams, ka ir arī individuālie portreti, bet uzdevums – grupas portreti – ļoti labi raksturo Holandes īpatnējo sadzīves principu, ka sievietes un bērni sēž mājās, bet vīrieši ir ārpus mājas un īsteno savu esību laikā un telpā savienojoties šādās grupās. Māksliniekam ar to jāmēģina tikt galā. Skaidrs, ka jo vairāk cilvēku apvienībā, jo grūtāk viņus visus iedabūt kadrā. (Thomas de Keyser “ Kapteiņa Alerta Kloka strēlnieki” 1632) Piemēram, liktos, ka apvienības galvenie varētu būt lielāki un centrā sakārtoti, bet mazāk svarīgie novietoti malās. Tomēr tāda domāšana izteikti demokrātiskajai Holandei ne pārāk piestāv. Tas būtu tipiskāk kaut kādiem šumeriem vai ēgiptiešiem, kur galvenais ir attēlots lielāks un pārējie mazāki. Holandiešiem patiktu, ja visi puslīdz vienādi un māksliniekam vajag izdomāt veidu kā iestūķēt viņus visus. Ja ir mazāk darbojošos personu, tad ir vieglāk – visi sasēdušies ap galdu mierīgi un rāmi eksponējas (Ferdinand Bol “ Vīna tirgoņu ģildes pārvaldnieki” 17.gs. vidus). Māksliniekam jāizdomā arī kā atveidot to, kas viņus visus vieno. Nu labi, ja strēlnieki tad kaut kādi ieroči, vīna ģildei jāmeklē saistība ar tirgotājiem un preci. Nelaimīgā kārtā ir modē ļoti līdzīgas frizūras un ļoti līdzīgi apģērbi.
Vēl māksliniekam jāatrod ne tikai līdzīgais, bet arī tas, kas viņus atšķir, lai attēlojamais sevi varētu portretā atpazīt un arī bērni un mazbērni atpazītu savu senci, ka tas ir tieši viņš un neviens cits. Modeļi, ja tādu portretu pasūta, atsevišķi maksā gan par sejām, gan rokām. Līdzīgiem darbiem Latvijas mākslā līmenis ir krietni, krietni zemāks, reti kurš mazbērns varētu savu vectēvu tur atpazīt. Bet pašas idejas par šādu grupas portretu varēja pa Ziemeļeiropu ceļot diezgan aktīvi iedvesmojoties no holandiešiem.
https://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_mākslas_vēsture#/media/Attēls:Rīgas_rātes_sēde_17._gadsimta_vidū.jpg
Link Read Comments

Reply:
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs IP addresses of anonymous posters.