|
Aug. 18th, 2020|11:00 pm |
Kālab, tavuprāt, ar ticību saistās augstprātīgs stulbums?
Cālītis: Es domāju, ar visu dzīvi saistās augstprātīgs stulbums. Es nezinu nevienu jomu, kurā nebūtu augstprātīga stulbuma, un reliģija diemžēl nav no tā pasargāta. Un patiesībā reliģisks augstprātīgs stulbums ir daudz bīstamāks, tāpat kā reliģija jebkurā jomā ir bīstamāka un tai pašā laikā kaut kas cēlāks un lielāks. Tas ir tā kā tāds palielināmais stikls, kas vienkārši palielina to iespaidu. Ja mācītājs, piemēram, ir kretīns un runā savu ierobežoto kretīnisko stāstījumu, bet to dara ar visu mācītāja štempeli un zīmogu, mēs varam iedomāties, kādu iespaidu tas atstāj uz cilvēkiem, kas uz viņu klausās kā uz baznīcas pārstāvi. Un ir drausmīgi, kā cilvēki tiek baidīti, kā viņi tiek dzenāti, kā viņi tiek traumēti no cilvēkiem, kam nevajadzētu šo amatu uzticēt. Es, piemēram, skolas gados konstatēju, ka reliģiju studē arī ļoti daudz satrauktu cilvēku, ka reliģija taisni pievelk nestabilas un psihotiskas personības.
Kāpēc reliģija pievelk psihotiskus cilvēkus?
Cālītis: Visa reliģijas simbolika ir tik bagāta, reliģija ir pārpildīta, un tikai sastāv no mūsu psiholoģiskiem arhetipiem un kādu to pielietojumu, un psihotiskie cilvēki spēj ļoti ātri atrast reliģijā savai slimībai nepieciešamos simbolus un pieturas punktus, un fantastiku. Piemēram, ļoti interesanti — kad es Bībeles stundās lasīju lekcijas par Atklāsmes grāmatu, mana auditorija bija pārpildīta, bet kad es lasīju lekcijas par evaņģēlijiem, tad bija pustikdaudz. Cilvēkiem interesē šī grāmata, kas ir sabiezēta ar arhetipisku simboliku, un tas pievelk cilvēkus dažādās stadijās. Es domāju, tāpat tas ir arī reliģijā. Kad es studēju seminārā, tad vismaz trešā daļa no reliģijas studentiem bija kaut kādā veidā aušā prātā. |
|