|
Oct. 16th, 2018|09:51 pm |
|
Ja es neatcerētos piedurknes, neskanētu mūzika. Esmu pamanījusies aizmirst vairāk nekā tu jebkad par to uzzināsi, līdz ar to es pat gribēdama vairs nevaru sevi nodot cietumā. Man gandrīz vienmēr sāp abstraktās kategorijās, un abstraktās kategorijas nevar pāriet, tām nav piesaistes pie laika. Daži cilvēki izskatās kā gleznoti ar lielu otu, kamēr citi pēc maziem mūciņiem ar atkāpušos galvvidu. Izspūris zvirbulis, ēģiptiešu krupis es katram varētu piešķirt savu apzīmējumu, tikai tas tāpat paliktu privātā lietošanā un tad pēkšņi izlauztos pavisam nepiemērotā brīdī kā skaļa sprausla. Es reti kad saucu lietas īstajos vārdos. Man liekas tie nemaz nav īstie vārdi tikai tādas vulgāras apsaukāšanās, kad tā vietā var būt uztverta dziļākā būtība. Vai čaula, ja kādam nemaz nav dziļākās būtības. |
|