| |
[May. 20th, 2025|08:41 pm] |
| [ | Fonā |
| | The Cardigans - My Favourite Game | ] |
"Specfondos regulāri lasot Theater heute, biju ievērojusi Rišbītera publikācijas. Man ļoti patika gan viņa raksti, gan domāšanas veids un metodiskā pieeja, ko centos arī pati ievērot. Rišbīters uzskatīja, ka rakstot par teātri, jāatzīst - uz skatuves notiekošais arī ir objektīva īstenība, daļa no realitātes. Nevis īstenības spogulis, bet pati realitāte. Atšķirībā no īstenības, kurā dzīvojam, tā ir ātri gaistoša, taču uztverama kā objektīvi eksistējoša. Abstrahējoties no tā, vai tas, kas notiek uz skatuves, tev patīk vai nepatīk un kā tu to interpretē, uz skatuves redzamais pastāv neatkarīgi un notiek ārpus tavas gribas. Tāpēc, pirms sāc paskaidrot, ko tu izrādē saproti un kas tev tur patīk vai nepatīk, ir jānofiksē tas, kas notiek uz skatuves. Tā ir principiāla nostāja, kāda man bija izveidojusies dabiskā ceļā un ko vienmēr esmu uzskatījusi par obligātu, iekams otram cilvēkam sāc stāstīt par savām domām vai, kā to mīl darīt daži kritiķi, par raksta galveno varoni izvirzīt sevi."
/ Freimane, Antigones likums |
|
|