| |
[Nov. 25th, 2024|10:16 pm] |
| [ | Fonā |
| | Pentatonix - White Winter Hymnal | ] |
Brices daudzie apcerējumi par saullēktiem atgādina Čestertona rakstīto, ka pasaule ir brīnumaina katru dienu, mēs tikai izdomājām, ka tie nav brīnumi, jo atkārtojas. Atkārtojas! Kas par patiesi dīvainu un muļķīgu argumentu.
"Mākoņi biezi kā mūris, bet skaisti pelēki, saule aiz tiem iekurta un liesmo vienmērīgi, to var redzēt pa čuguna durtiņām. Debesīs viss kārtībā.
Ziemeļu puses pelēkums ir sevišķi maigos notoņos, prieks skatīties, ja neesi pārāk dusmīgs uz pasauli.
Kaijas ņaud un ķērc, kabači jau ir prāva kaķa lielumā un izmanīgi ķersta ūdenī kaut kādus tārpus. Izpletuši spārnus, tie izskatās pavisam vareni, un arī kakli tiem jau sāk parādīties, Hičkoka bērniem." |
|
|