| |
[Jun. 22nd, 2023|11:26 pm] |
Diena jūrmalā
Melnā atmiņu labirintā pēkšņi uzzibsnī lampa
un apgaismo tālu vasaras dienu, kas atgūlusies
starp rītu un nakti, - apgaismo viņas aprises,
kustību, krāsu.
Jaunpiedzimis vilnis, sirmu spalvu un niknumā
putodams, metas pakaļ priecīgi rejošam sunim.
Baltas, miegaina zelta piekrautas jahtas
iegriežas šķērsām pret vēju, un uzpland debesīs
karogi un kaijas.
Vakars no nelielas iešķeltas krūzītes ap-
rasina lapas un pastumj uz takas, lai tā rāpotu,
zilu, lēnīgu vaboli, kura mirdz tik neticami līksmi
kā pilnīgas laimes solījums.
[..]
Traģiskā maska
Traģiskā maska atrodas piecdesmit trešajā zālē
nodaļā "Grieķu vāzes", un elektriskā saule, krizdama
lejup no griestiem, izšļakstās vitrīnas stiklā.
Uz vāzēm varoņi, kentauri un amazones kaujas
ar šķēpiem un zobeniem. Visas Grieķijas un visu tās salu kausi,
vāzes, katli, mucas un rezervuāri, viss šis māls,
zelts, koks un marmors nespētu satilpināt sevī to
asiņu jūru, kas tik strauji un dāsni ir izlijusi
nebeidzamajos Grieķijas karos.
Orfejs pacēlis mierīgo seju pret zvaigznēm, skandina
liru un dzied, un četri karavīri, atbalstījušies pret
šķēpiem un aizmirsuši savu uzdevumu - nogalināt, klausās
viņa dziesmā. (Kā zvaigznes uz tumša fona virs Orfeja
galvas karājas mirdzoši grieķiskā uzraksta burti.)
Pāri dziesminieka balsij, pāri noreibušo menādu
spirālēs sagrieztām dejām, pāri ļaužu klaigām, čūsku
dzēlieniem galvā un papēžos, pāri karazirgu kāju
dipoņai, pāri visam - traģiskā maska: sarauktu pieri,
nolaistiem lūpu kaktiem, ar hērōiskās sāpēs stilizētu
akmens grimasi tā cenšas atcerēties traģēdijas kora
vārdus, kurus, debesīs apstājusies, klausījās īstā saule un
reizē ar viņu piecpadsmit tūkstoši skatītāju akmens
amfiteātrī [..]
/Henrikas Radauskas, 1965 |
|
|