|
[Nov. 20th, 2021|07:50 pm] |
"Atnāk arī māte un meita, un sākas tukša, civilizēta saruna. Māte ir apmēram četrdesmit piecus gadus veca, apaļīga, neiezīmīgi glīta un spēj kā no pilnības raga bārstīt vieglas, noapaļotas frāzes. Viņa uz jebkuru jautājumu var atbildēt tūlīt, bez apdomāšanās" / Melnais obelisks |
|
|
|
[Nov. 20th, 2021|08:49 pm] |
Šodienas cilvēka lielākā traģēdija ir izšķaidīšanās sīkumos. Kāda vēl katedrāles celšana vairāku paaudžu garumā. Cilvēks pat vienu nesaraustītu dienu no rīta līdz vakaram nodzīvot nevar. Un kā ar domu, šo gribas vilkto līniju? Impulsu mirgas bombardēta tā ķepurojas līdz nogrimst. Tamdēļ atceros par elpu. "Katrā ieelpā un izelpā ir dievišķais." Tā ir nepārtraukta. Atceros par Willard Wigan, kurš izmantoja savu pulsu kā āmuru, lai no smilšu grauda izkaltu katedrāli. |
|
|