| |
[Sep. 9th, 2021|12:03 am] |
Individuālie portreti. Holandieši gribētu, lai pasaule apkārt vinus redz kā ļoti pareizus, sakārtotus, prognozējamus ļaudis. Protams, ka aizskatuvē bija gan krogi, gan bordeļi, gan kautiņi, gan cīņas un visneiedomājamākās cilvēciskās kaislības kā jau pie visiem cilvēkiem. Nu, bet uz skatuves vajadzētu būt tā, ka visas mežģīnes ir izgrabinātas smalkas un perfekti izgleznotas (Jan Cornelisz Verspronck “Līgavas portrets” 1640). Klusajās dabās holandieši ir izcili meistari tieši domājot par materialitāti un tas parādās arī portretos. Mākslinieks lepojas, ka viņš māk attēlot gan samtu, gan brokātu, gan protams arī cilvēka miesu.
Ļoti populāri bija, ka vīrs un sieva tiek gleznoti pārī. Sieva vienmēr obligāti atradās vīram pie kreisās rokas, kas norādīja uz viņas pakārtoto lomu. Šādi pāri mājās varēja tikt novietoti virs kamīna viesistabā, reprezentatīvā vietā. Gleznā viņi nestāsta par savām dvēseles kolīzijām, nedienām, nē, tas ir baroka parādes portrets. Vissmukākajā kleitā, viscēlākajā pozā nevis ikdienas situācijā un šādi tādi.
|
|
|
