| |
[Apr. 13th, 2019|03:36 pm] |
"Vecākā māsa bija tik cēla persona, tik cienījamos gados, tik atturīga un tik augstās domās par sevi, ka jau mūsu sabiedrisko stāvokļu distance vien padarīja jebkuru rīvēšanos neiespējamu. Manas personiskās īpatnības nespēja viņu aizvainot, jo manas pretenzijas uz cilvēka nosaukumu viņai bija absolūti vienaldzīgas. Viņa izrādīja savu atzinību, mani ignorēdama, un vienīgais izņēmums bija pirmā satikšanās no rīta koridorā, kad viņa tikko jaušami pagrieza galvu un viņas sejas izteiksmē varēja samanīt nelielas izmaiņas, kuras, ja tās projicētu bezgalībā, varētu izvērsties par smaidu."
Airisa Mērdoka "Zem tīkla" |
|
|