| |
[Jan. 13th, 2019|01:53 am] |
starp to ko man teikt un to ko man vajag teikt ir atšķirība. bet es varu runāt. beidzot ir tā, ka tu man vari iedot tēmu un es spēju to piepildīt ar sevi. kādreiz tā nebija. taču tagad tu vairs nedrīksti klusēt, man nav ar ko piepildīt klusumu kā substanci. ja klusums ir bijis, klusums paliek. un tad ir vēl kaut kas. bet es nebiju apstājusies lai ieklausītos.
es domāju par to mūziku, kura skanot sapņos. manos sapņos nekad nav skanējusi mūzika, vismaz es neatceros. lai gan arī pašus sapņus neatceros. |
|
|