Paldies par laba vēlējumiem. Uzskatiet tos par bumerangiem. - June 28th, 2015 [entries|archive|friends|userinfo]
aborigens

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

June 28th, 2015

[Jun. 28th, 2015|09:20 pm]
Autostopa stāsti. Krievs no Sanktpēterburgas tā ap 50. Sākumā tā neko par vispārīgām tēmām, bet tad vienā brīdī par okupāciju. Mēs gan jokojam, ka gribam tikt arī līdz galam nevis tikt izmestas ceļa vidū, bet nu pastāstiet, pastāstiet, man interesanti. Pēc mūsu viegli negribīgā stāsta seko viņējais. Par to, ka mums ir paveicies, ka sociālisms Latvijā bijis tikai 40 gadus, kamēr Krievijā 70. Ka visi domājošie cilvēki ar savu viedokli tika iznīcināti un atlikušie slavējuši sistēmu pat mājās, lai bērni, kuri mēdz atkārtot vecāku teikto, netīšām nenodotu un tāpēc arī viņa vecāki ir izauguši tādā pārliecībā, ka padomju sistēma ir bijusi labākā pasaulē. Ka ir jau miruši tie, kuri ir redzējuši kā bijis pirms, tāpēc cilvēki nemaz nezina, ka var dzīvot labāk un savādāk. Ka citās valstīs, pēc tam kad sabruka padomju savienība, nomainījās tie, kas ir pie varas, bet Krievijā taču nenomainījās. Palika tie paši cilvēki, vieni KGB darbinieki. Ka nez kāpēc gan neviens nav ticis tiesāts par padomju laika noziegumiem kā tas notika pēc nacisma beigām. Un, ka viņam ir skumji par to, ko šī sistēma ir izdarījusi ar cilvēkiem. Jo visvairāk jau ir cietusi tieši pati Krievija, bet pārējiem tikmēr vārdi krievs un komunists un nozombēts Putina fans ir kļuvis par sinonīmu, bet viņš taču arī ir krievs. Ko gan tajā vairs var darīt nav ne jausmas. Un vēl par to, ka karš tas ir šausmīgi, var runāt ko grib, bet tāda attaisnojama kara nemaz nav.
Un tad es domāju, ka lai gan šo tēmu savā mūžā ir gadījies pacelt ik pa laikam, bet šī ir pirmā reize, kad es klausos, ko krievs runā par padomju savienību un man nav iekšējas vēlmes kaut vai nedaudz protestēt, vai arī es neesmu spiesta pie sevis nodomāt, ka nujā cilvēks jau citādi jauks, bet mums ir pārāk atšķirīgas informācijas telpas. Pirmā reize, kad pēc šādas sarunas es jūtos tuvāk un nevis tālāk. Un lai gan es nedomāju, ka vēl kādreiz dzīvē satikšu līdzīgi domājošu cilvēku ar kuru arī sanāks par to parunāt, tas nekas. Man pietiks ar šo vienu, lai ticētu, ka viņi ir.
Link2 comments|Leave a comment

navigation
[ viewing | June 28th, 2015 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]