apēdu, tas bija kaut kas dīvains, bez gala! mm, un sagrībējās ar riteni braukāties, jo saule sāka rietēt, mācīties nesaprotu ko..un kas? , viss man besī šai sakarā, bet tad sāku šūt kaut kādu tašu, tad daudz par ko sāku domāt, tad lasīju grāmatu, tad ai saizn ko tik vēl nedaru, lai nebūtu tizla neko nedarīšanas saajūta, kautgan -Viņa ir tāpat tizla, lai ko es ar darītu, jo viss pagaidām šķiet bezjēdzīgi.. mm, moš man vaig kādu stingru bargu pavēli! Jā to es gribētu!