es nīstu sevi!! Man riebjas viss, jo viss man vienkaārši griež, griež kā ar nazi ādu, plēš un asinis tek, tek..tek gar vaigiem - asaras :((( ..
Šodien turējos, turējos neraudāt..visu dienu asaras kraājās , dažbrīd tām izdevās izlausties! Beidzot esmu mājās, bāc visu deienu slīgstu bezdibenī..bezjēgā, nafig viss??!!! nAV VĒRTS!
Bāc, kā es ienīstu visu..negribu dzīvot! :(((((( negribu, ļauj man atvadīties no visa vēl pēdējo reiz un ļauj man nomirt! pārgriz manu likteni..manas dzīvības ķēdi! ESmu sapratusi, ka man nerūp neviens izņemot vienu cilvēku un tas nav no manas ģimenes, man nebūtu žēl atstāt nevienu izņemot vienu! Kā es gribētu viņu šbrīd man līdzās, bet šķiet par manām dziļajām jūtām viņam nav nojausmas,
Nekad nebiju domājusi, ka būs tā kā ir...ka es patiešām kādam tik ļoti pieķeršos, ar visu sirdi! Ar sešpadsmitgadīgo mīlestību! ..

Tāpat sēžot un turoties..domas lauzās uz kaut ko pazīstamu, cilvēkiem, atmiņām vai kaut ko man tuvu, vai manu ikdienu..un tas viss mani tā sāpina..:((
Kapēc tas viss notiek?!
Es no visas sirds saku ..vairs es negribu dzīvot.. ārprāts kā man riebjas.......
:(((