man ir zināmas aizdomas, ka prāva daļa manu draugu un paziņu, stāstot par saviem piektdienas vakaru piedzīvojumiem, vienkārši dirš zaļu. reāli lielāko daļu no tā viņi ir piedzīvojuši nekādā nebūt ne vakarā, bet gan stipri pēc pusnakts. reizēm pat nākošās dienas rītā.

nevilšus nonācām līdz jautājumam par to, vai Dievam ir sekss. īss sarunas atšifrējums.

1. balss: kāds jauks dievkalpojuma temats: kāpēc atturēties? Dievs nav pret seksu, Viņš ir par vislabāko seksu.
2. balss: jā, vai Dievam ir sekss?
3. balss: ķecerīgs jautājums. bet varētu rosināt interesantu teoloģisku diskusiju.
1. balss: sekss ir cilvēkiem, Dievam ir mīlestība.
2. balss: bet ja nu tomēr Dievam ir sekss, ar ko un cik bieži?
3. balss: nu, ja Viņam ir sekss, tad visticamāk nepārtraukti. un ar sātanu. citas otras tāda paša kalibra personības tak mums nav.
2. balss: nu, nē, es drīzāk domāju, ka Dievam tomēr ir māsa.
3. balss: ā, tātad labākās alternatīvas homoseksualitātei mums tagad ir zoofīlija un incests. (zoofīlija - ja ar cilvēku (piem., jaunava Marija) un incests, ja ar māsu)

Viena mana kolēģe atsevišķos brīžos sāk runāt tādā tonī, ka es to dzirdot vienkārši nevaru nevizualizēt, kā viņa laiza dirsu.