vakar biju darbā. citu, saprotams, neko neizdarīju, kas, ņemot vērā visu to čupu, kas man tā līgani planē virs galvas un vilina mušas, ir, maigi izsakoties neapdomīgi. aizbraucām pie Skoo. piedzirdījām viņu galēji (t.i. vēl galējāk, kā viņš patstāvīgi jau bija uzspējis), pabubinājāmies pa džakuzi, pamīcījāmies pie teļļuka līdz četriem rītā, birojā bijām, loģiski, ne ātrāk kā divos šodien. tad - "Angel A", pie kura kkādu mistisku iemeslu dēļ man esot bijis jāapraudās, tad "sexa mazpilsētā" pēdējā sērija, pie kuras veiksmīgi apraudājos. 2x. Kopš tā laika arī vot cītīgi lasu "Gargantiju un Pantagrielu" un tas 600 un cik tur lpp mēsls mani, maigi zsakoties, kretinē ārā - nu, bļa, nu, kautkāda debili tendencioza ciba. un man vēl par to dranķi domraksts jāuzčinī uz 5 lpp.
citādi jau nekas - vēderā smuki gulgo baltmaize un no svaiga točpapīra un iekšu iekšām meistarīgi pagatavotie konservi, trīs megakrūzes kafijas un puslitrs možuma, galvā ceļas dzīvīgas atmiņas par pavasara negulēto nakšu svaigajām rīta migliņām, bet P, ko domājies, atkal Lācīša varā.
vispār jau šim postam, vai kā viņu tur, bija jārosina lasītāju uz domām par sacelšanos pret miegapeli (ar mērķi viņu vai nu novākt, vai vismaz normāli izdresēt, lai nav jātrīc un jātrinās bezmiegā, kad nevaig un jānolūst taisni, kad vajag-nē (kā Pēcis būtu teicis)), bet, nu, štrunts ar visu.