Smird tā kā traks un silda tikai manu ikrīta kefīriņu, bet man tā vai tā drebuļi, nugura sāp un acis krīt ciet. Laikam jāņem slimības lapa, jābrauc uz laukiem un jāiekūņojas uz kādu brīdi, nu, cik tad var dzert, jopcik arārīt?

un tie burkāni tādi pilnīgi veseli tagad nāk atkal ārā.

un vispār, es gribu braukt pie tevis ēst!

A nu i nafig man atkal vajadzēja tur līst, ko? Tādiem emocionāli nenoturīgiem eksemplāriem, kā man tur nav ko darīt, tas tak zaķim skaidrs! A nu, bet vajadzēja, vajadzēja... un kas ta būs tagad, ko, pļekstēs akal trīs dienas no vietas a? Vakar jau vilka uz šito pusi, bet vot tas vīns laikam un tad jau kkā. Nu, nav labi, nav un nebūs arī vairs tik drīz, šitos variantuas mēs zinām, tagad tikai vot izlikties vot izņemties un izplāties te pa šito anonīmo grafomānu biedrību un glābt, kas vēl glābjams. Ehhh, nu, jā, bet, kas tur, tur jau nav vētrs nemaz... *sašļūk un saplok kā apkopējai Taņai vaigi*