Noskrēju 3 kvartālus, nokavēju jobano autobusu, pazaudēju šķiltavas. Atvilkos uz darbu tieši laikā, lai vairs ne uzpīpēt, ne pačurāt, ne paiku iepirkt nav laika. Atvilknē, protams kkāda jobana vēstulīte ar sūda ķiņķēziņiem, grafiku, kas mani neapmierina ne vienā galā un argumentāciju "a mēs tā visu laiku strādājām". (Nu, bļe, nu, kādi MĒS, kāds bļe pats čau vispār???) Sapisos, aizgāju pirkt. Nopirku kkādu niecīgu kotleti par ls 0,40, kefīru un burkānu salātus, domāju paēdīšu vismaz kā cilvēks. Kefīrs biezs, normāli garšīgs un trekns kā pienākas, kotlete arī neko, a bet tie salāti pilnīgs slepkavības mēģinājums - ar sveicienu Bokas jaunkundzei - bļe, vot šitādu ugunsdzēsēju bērnu mikspksli manas garšas kārpiņas vēl nebija skatījušas - piesarku kā tāds tomātiņš un bezmaz apdirsos. vot

tipa izmetu tos salātus un nopirku citus, tur kāposti, gurķi un tā, vobšem saucas "zāle". garšo īstenībā pēc arbūza. un nepalīdz. un man tur tagad iekšā viss deg. un vispār.

domāju vot beidzot tak tā "Iliāda" jāpalasa un ķēros jau tā kā klāt, kad pēkšņi redzu - tur vienā lapā tāds glīts sarkans zīmodziņš:"Latvijas Padomju rakstnieku savienības BIBLIOTĒKA"