Tev nu tik dikti vajagot lai kāds tevi tur saaprot un tādā gaarā, lai kāds uzklaausa visu to tavu ņuņņāšanu, ņerkstēšanu, ņergāšanos, visu to tavu stulbumu no sērijas "I am so special" intonācijā kā "es tevi vedīšu uz piirti, es tevi vedīšu uz baaseinu". Vai ir tā? Nu, ko tu tur tagad vari tecēt pa visiem galiem, tu taču pati tā teici! Neteici? Nu, bet, protams, ka teici! Un tagad ej un izmazgā zeķes, saprati? A man pohuj, kuram tu viņas mazgā - man, tev, Sašam vai Pašam. Cilvēki nav nekādas miskastes, nekādi podi, lai tu varētu tur aiziet un izvemties. Un viņa it īpaši. Tu domā, tas ir godīgi mūžīgi bāzties viņai virsū ar savām stulbajām depresijām, pašnāvībām un pārējiem menstruālā sindroma apgreidiem? Da kā pēc tu vispar domā, ka tu esi tur baigi vaajadzīga viņai, ka viņa tur to vien gaida, kā tavas tizlās vēstules? Un tā tava pareizrakstība! Kā tu, diez, skolu varēji vispār pabeigt? A man pohuj, tu mazgā tikai! Bļe atradusies te Regīna Ezera, nu, pizģets vienkārši. Tev cigaretes ir? Cigaretes ir, es prasu?! Laabi, es eju pīpēt.