"Pēkšņi viņš uzlēca kājās un izstiepa rokas pret biedriem;/satvēris divus kā kucēnus mazus, tos trieca pret zemi;/smadzenes šķīda pa alu, un asinis plūda pa klonu./Sacirtis gabalu gabalos abus, tos apēda tūdaļ,/aprīdams visu jo ātri kā lauva, kas uzaudzis kalnos,-/gaļu, to iekšas it visas un smadzenēm bagātos kaulus."
Homērs "Odiseja"