.. Upē atkal pacēlies līmenis. Gāju atkal uz augšu pa straumi. It kā tuvu (2km pa taisno uz kartes), bet tās gravas un krūmi dara savu. Beigu beigās 40 min gājiens un biju pie upes. Izdomāju, ka provēšu šoreiz nomainīt leģendāro sarkano 0. Mosku uz
elektrozaļo 1. ar tādu pašu zeltīto lapiņu. Aizgāja rūkdama. Stundas ar pusi laikā trīs gabali
tuvmēri pieteicās. Vēl pluss ir tas, ka 1. tomēr āķis lielāks vieglāk dabūt nost. Kā filmās rāda, aiz āķa. Ar 0. stipri lielāka ķēpa.
Taču, kā noskaņojos noķert pēdējo (kuru izmēra atbilstības gadījumā arī paņemt vakariņām) un taisīties mājā, lai ar tumsiņu tiktu galā, tā
zaceps bedrē līdz vēderam. Pielīdu klāt, čakarēju, čakarēju, baigi duļķains ūdens redzēt ar neko nevar, viens neveikls solis un ,knikts, uzkāpu uz kāta un nolauzu spicīti. Labi vismaz , ka vairāk vai mazāk zīmīgā vietā, varēšu atcerēties un nākamvasar pameklēt, šogad švaki vai ūdens nokritīsies.
Lūk tā arī beidzās man viss pasākums vakar.
Atpakaļ brienot pa mežu nekādas jēdzīgas sēnes ar nemanīja. Nav laikam gads. Neko, jau atkal jāēd tās sasodītās gailenes, kuras nu gan bez jēgas daudz.
