Madara

Recent Entries

1/2/17 08:00 pm - Laimīgu 2017

Notiekošais ir daudz jaudīgāks par pagājušo.
Tikko nodzisis pusčokurā salīcis sērkociņš vēl kūp un dod vienu no manām mīļākajām smaržām.
Vakarpusē tas zaudējis savu sākotnējo mirdzošo melnumu un sārto tikko nodzisušas uguns pāreju. Smaržas arī vairs nav.
Stāsts par mirkli un to, vai Tu to spēj.
Spēt mirkli.

Divdesmit vienpadsmit 2016

5/15/16 11:06 pm

man aiz muguras. man priekšā. sekotājs. dzinējs. vilcējs.

brīžiem noskaņas ir tādas, ka šķiet, ka kaut kas tiešām ir paredzēts, kaut kas ir bijis iespējams, bet nenoticis, kaut kas aicina, tik ļoti aicina. Un atkal to neizdodas notvert. Kā skatiens, kurš izslīd, kā silts pieskāriens, kurš ir jūtams vēl šobrīd, bet tajā pašā laikā vairs nav un nebūs man pieejams.
Tā mana māte atceras savu māti sakot, ka skapī vēl ir smarža.

Fiziska vai iztēlota. Jeb nekad nenotikusi smarža. Lapsene uz palodzes bez dzīvības, nenotvertais, nepiedzīvotais bez dzīvības.
man domāt, ka tomēr vajag piedzīvot, cik nu vien var, pat pilnīgas muļķības un šķietami neticamo, nesasniedzamo.

11/12/15 10:54 pm - Atcerējos par basām kājām.

Sulīgi mandarīni. Muskatriekstūdens.
Ārā auksts, iekšā silti ļoti.
Filma "Youth".

11/11/15 10:03 am - Tikums.

Latviešu laika un likteņa zīmēs ir tāds jēdziens "Laipa". Tā simbolizē laika viļņu augšupeju un lejupeju, gaismu un tumsu, radošo un ārdošo. Un ir laipas starp šiem līkločiem, ar kuru palīdzību var tikt pāri (tikšana; tikums), saglabājot iekšējo līdzsvaru. Tikums iekļauj īpašības, kurām esot cilvēks čakli strādā, pārvar savu dabisko kūtrumu un attīstās, realizējot savus ideālus un vērtības. Tas, kurš iet pa šo laipu ir pārticis, dzīvesprieka pildīts un bagāts, cilvēks ir dabiskā balansā.
Ja cilvēks ļaujas līkločiem, viņš krīt postā.
Laipa ir tagadnes zīme.


Super.

10/6/15 10:47 am - ilgstoši.

Sapnī es biju kaila un Tu pūlī satvēri manu roku. Pamodos fiziski jūtot Tavu silto roku un maigu tiekšanos doties līdzās. Taču tas nav tas, kur eju dzīvē. Dzīvē es mācos un attīstos un mans cilvēks kaut kur dara to pašu. Mēs tiksimies, kad naivums būs izārstēts un mācība pieņemt dažādus cilvēkus būs apgūta.
Visskaistākais uzdevums būt šeit un tagad, būt pastāvīgā komunikācijā ar notiekošo. Tā ir dzīves bauda. Tā ir virzība un piepildījums.

7/28/15 08:09 pm - Pēkšņa veldze

Kāds mīksts, mīksts lietus!!! Pasaka! Šo es gribu atcerēties.

6/6/15 10:48 pm - Virziens.

Naktī plika un smaržīga sakļāvusies ar sāļu jūras vēju,viļņveidīgas tirpas gāžas no Visuma, cietumi izsprāguši no apziņas.
Dienā zem lietus magnolijas, rododendros ieņurcīta sajūta par vienbūšanu un vienreizēju, viensaprotamu pašpieredzēšanu.
Iečubinos sūnās.

Balts ir tajos vārdos, kur runā patiesība, runā skaistu, cilvēcīgu dabu. Balts atver. Balts ir tuvums.

3/17/15 04:37 pm - Akmens rokās. Pie jūras.

Jauna dvēsele gaida.

Es eju droši un silts Visums sijā daiļu dzīvības izjūtu manī. Pavasaris izbiris. Taureņi jau mīlinās un mušas pēdas kutina.
Pagriezies tur, kur ir ko redzēt.
Es esmu kaila saulē un es tur skaisti mācos visu, kas man jāzina.

1/5/15 11:37 pm - Kafiju.

Egoisms tiek lēni un mērķtiecīgi irdināts
Kā akmeņi, katrs dažāds, krāsā un formā unikāls, tiek skrubināts nost maziem, drūpošiem gabaliņiem. Būs vesels smilšu lauks, izšķīšana klusa un lidojums vējā katram graudam uz savu pusi, katram graudam sava mirgošana saules gaismotā sekundē būs un vienota saplūšana vēja vētrā. Izmētāts pāri pasaulei, noslīcis un atdalījies pats no sevis,
sapratis un salīdzis, visur esošs un līdzsvarojies.
Glaužos tumsā un pie kokiem. Glaužos melnā mājas jumtā, kur tik salti, ka deg.
Sūtu mīlestību savos tumšajos tuneļos. Sūtiet mīlestību savos tumšajos tuneļos.

Katram vajag savu mūzu. Mūžam vajag. Skrēju vienā naktskreklā un gumijas zābakos janvāra rītā.

11/21/14 01:56 am - snieg un snieg.

Dvēselē snieg. Skaisti tā būt. Es pati sev vissvētākais templis un mīlestība.
Brīva un laimīga.

11/4/14 08:11 pm - Šukra.

Atveries. Atveries cieši sevī un klusi, rauj vaļā sāpes un klaigas, esi drošībā. Milzīgais dvēseles troksnis aizved pie pilnīga klusuma. Atveries uz visām pusēm, uz augšām un lejām, visur. Atveries ticībā un varbūt pat muļķībā. Mīlestībā.
Skaidrības pielūgsme un atnākšanas svētki.
Dejas. Tādas priecīgas un pateicīgas.

Miers. Tikšanās ar kosmosu, kur mīlestība nav jāmeklē.

2/15/14 12:22 pm - .

Sirds ar plašām, plašām debesīm.

2/8/14 06:22 pm - beidzot.

Sarunas ar debesīm.
Šodiena ir pievēršanās sev, milzu grāmatas uzsākšana, kruzuļotu taureņu dzenāšana no apakšas uz augšu. Šodienā palodze un mākoņi, kuros var iepīt visus garšīgos mīlas priekus un palaist tālāk. Šodienā krāsas un molberti. Skaistums. Manī kāds lej gaismu no lieliem augstumiem, lej no milzīgās Visuma krūzes.

9/14/13 12:26 am - hm.

Nakts soliņi un dzirkstīgas acis uz kurām skatīties nepagurstoši.

7/26/13 12:53 am - .

Spark becomes a flame
Flame becomes a fire

5/15/13 03:49 pm - lidolidolidoviss.

Sajūta, ka ap mani buras. Tā skaisti. Šīs pirmsajūtas es nemainītu un neaizmirstu.

Kafijas pauze un nenormāls ārprāts.

5/14/13 09:35 pm - Pavasaris ir klāt.

Viens smaids un neko citu man pēkšņi vairs nevajag.

4/24/13 07:25 pm - miera vētra.

James Blake- Retrograde


Iedzīvini pumpurus dvēselē
Gaisma nāk

3/11/13 08:39 pm - Uz palodzes.

Tauriņu iebirums. Tūkstoši un tādi smaržu vilnī ietinušies. Es dzirdu kā pilsēta runā aiz loga. Mans drošais pagalms, kurā trokšņi iegūst patīkami matētu toni, šovakar ieguva īpaši poētisku nozīmi. Un palodze. Es par pavasari domāju. Es par Tevi ļoti domāju. Un par sevi beidzot arī, lutinu savu ķermeni un garu. Sajūta tāda, ka šobrīd varētu nokļūt jebkur, aizvērt acis un tā ļoti kompakti ievietoties savās vēlmēs.

Kļūt lielam un brīvam. Smaidu.

11/14/12 01:35 am - ...

Kņudina katra laikus nenotverta doma, lūpas savelkas paslēptā smaidā. Gribas sarkt un mulst, biju jau piemirsusi, cik tā jauki. Sniegotā, aizliegtā naktī iejaukties gribu un aizmaldīties uz brīdi tur, kur laiks nepastāv.

Aizdomīgi.
Es esmu laika cilpā.
Powered by Sviesta Ciba