Un kaadas ir ideaalaas? Apkopojot iedomaato ideaalo attieciibu aspektus naakas konstateet, ka realitaatee es taadas ilgi neiztureetu.
Piemeeram, es gribeetu lai kaadaa jaukaa ziemas riitaa mans viirietis spariigi izlektu no gultas un spiidoshaam aciim ierosinaatu braukt sleepot. Tad es vareetu valstiities zem siltaas segas un njerksteet, ka nekur negribas braukt, ka man nav sleepju. Uz to vinjsh atbildeetu - es jau 3 meeneshus iekraaju no algas, sleepes iziireesim/nopirksim. Tad arii es izlektu no gultas, uzvilktu briinishkjiigu sleeposhanas ieteerpu un mees laimiigi brauktu sportot.
Ideaals viirietis, ko neteiksi.
Tomeer pie shaada rakstura ieziimeem parasti naak ari citas, kuras man neliekas tik tiikamas.
Aj, nu, labi. Es tachu arii nezinu. Esmu izdomaajusi pati savu kaut kaadu 'sevis mierinaashanas filosofiju', kas paredz, ka driikstu iemiileeties jebkuraa citaa viirietii, braukt ar vinjiem sleepot, kaapt kalnos, dzert alu, iet uz teaatri, bet 'tas neko nenoziimee', 'tas ir tikai skaisti paarejoshi'. Shaada kombinaacija man it kaa dod vajadziigo romantisko lidojumu un stingro pamatu zem kaajaam.
Protams, regulaari uzmaacas jautaajumi - ja jau man taa ir, vai tad var uzskatiit, ka shiis ir taas attieciibas, kuras buutu visveelamaakaas? Vai tajaas tieshaam viss ir kaartiibaa?
Uz to es sev meegjinu atbildeet - beidz analizeet neanalizeejamo, analiitikje.
Gari sanaaca.