Šķiet, ka mans lauka darbs piektdienās vienmēr liks man justies slikti. Ir bezspēcības sajūta, dusmas un bēdīgi. Un pirmo reizi ir tā, ka kaut kādā mērā distancēties ir ne tikai grūti, bet liekas nepareizi. Un vēl nekad iepriekš man nav bijis tik daudz piezīmju un dienasgrāmatas ierakstu, kā tas ir šoreiz.
Pašrefleksijas, ibio.

Bet citās dienās ir labāk. Nereti pat patiešām pozitīvi un pacilājoši.

Vēh, lauka darbs turpina dzīt mani izmisumā. Šobrīd iekšēji cīnos ar "taisīt 17 stundu garu dienu būtu pilnīgi stulbi" un "bet tajā vietā noteikti varētu iegūt vērtīgus datus". Šobrīd ir zināmas aizdomas, ka es vienkārši nespēšu rīt piecelties piecos, īpaši ņemot vērā, ka tas ir pēc 4,5 h :D Vēl ir zināmas aizdomas, ka šis kopumā nebūs no maniem veiksmīgākajiem lauka darbiem, jo sajūta patiešām ir haotiskuma pilna -_-

LOOL, man laika prognoze rāda, ka 4dien pa dienu Rīgā būs +3 grādi, bet 5dien +16. Vieni trakumi te notiek, ka es jums saku!

Nu tā. Pirmo reizi man ir sajūta, ka es gribētu iemācīties vadīt auto, jo tad, piemēram, brīvdienas dažkārt varētu pavadīt nelielos izbraucienos. So there we have it.

For fuck's sake! Beidzot saņēmos ieiet pētāmajā laukā (un pirmo reizi man to ir TIK grūti izdarīt), lai, piecas minūtes pēc tam, kad vajadzēja pienākt autobusam, vienītī stāvot pieturā, es uzzinātu, ka ir nedaudz mainījies autobusu saraksts un, braucot ar nākamo autobusu, galā es nonāktu labākajā gadījumā pusstundu vēlāk nekā vajadzīgs, kas ir daudz, daudz par vēlu -_- Nu neko, svētdien jātaisa otrais mēģinājums, kurš, cerams, būs daudz veiksmīgāks (kā noteikti būs, ja mana apņemšanās līdz tam nebūs noplakusi, bet vispār tādām muļķībām vairs nav laika, kas zināmā mērā palīdz).

Aaa, šodien slinkums un gribas iet pasnaust. Nevajadzēja vakarnakt to mājasdarbu atstāt uz šodienu.

Katru reizi, kad klausos Keaton Henson, man salūzt sirds un paliek atkal vesela.