Jau kopš pusdesmitiem rītā kaimiņi ļoti skaļi pārmaiņus klausās divas tuctuc dziesmas. Turklāt ik pa laikam viņi pat neļauj dziesmām izskanēt, bet liek vai nu otru, vai pārslēdz to pašu atkal uz sākumu. WTF!? Ja man būtu tāda ekstra kā disku rakstītājs, es pilnīgi nopietni ierakstītu viņiem disku un atstātu pie durvīm ar chmok chmok zīmīti :D

Piedzīvojumi ar kaimiņiem #miljons :D Jeeebal.

Vakardiena bija dīvainākā diena pēdējā gada laikā :D Taču sasodīti pozitīva un forša. Smaidos vēl šodien :)

Es patiešām gribētu zināt, kas ir tas, ko mani kaimiņi dara brīžos, kad izklausās, ka viņi tur aiz sienas skalda prāvus bluķēnus malkā.

Nav jau tā, ka kādreiz man būtu piemitusi baigā cilvēkmīlestība, taču pēdējā laikā jūtu, ka esmu palikusi reāli neiecietīga pret cilvēkiem, kuru darbības vai izteikumi kaut kādā veidā dara/ var nodarīt citiem (un citiem tādā ļoti plašā nozīmē, tobiš, arī dzīvnieciņiem, videi utt.) pāri. Ar to nekādā veidā nevēlos norādīt, ka es nu gan esmu galīgi "labs cilvēks" vai kā, bet man tomēr gribas domāt, ka no manis negāžas tāda nefiltrēta huiņa ārā, kādu tiešām bieži gadās dzirdēt/ lasīt.

Tas tā, kādu laiku manī bija krājies, bet vispār jau pēdējās nedēļas ir bijušas kopumā foršas un produktīvas un reāli nevienu bitch-slap'ojusi vai izlamājusi neesmu un to arī negrasos darīt, taču, ja ir iespēja citiem likt pārdomāt viņu attieksmes vai rīcības iespējamos negatīvos efektus, to gan, manuprāt, vajag darīt.

Es jau zinu, ka vairums cilvēku, kuriem mati ir vismaz pusgari, nevar ciest tādu laiku, kāds tagad ir ārā, jo tas liek matiem pūkoties. Taču, ak, kā es šo laiku izbaudu un priecājos, nejauši kaut kur pamanot savu atspulgu, jo tikai šāds, ļoti mitrs gaiss/ krītoša migla liek maniem matiem dabīgi salokoties un izskatīties kārtīgi un jauki. Retie patīkamie brīži dzīvē ar jokainu matu struktūru :D

Šķiet, ka visu nakti nogulēju nemainīgā pozā un tagad ir galīgi stīvs gurns un plecs -_-

"Lielā dzīve" ir vientuļa un atsvešināta. Tā šodien spriedām ar draugiem, pēc ~ mēnesi ilgiem mēģinājumiem savākties uz kopīgu tikšanos, apmainoties ar novēlotām gar-vēstulēm.