Ha, paskatījos, ka pagājušas 9 nedēļas kopš mana pēdējā ieraksta šeit. Liekas, tas ir ilgākais laiks, ko neesmu šeit rakstījusi.
Jā, bet ziniet to sajūtu, kad jūs, piemēram, esat tik lieliskā koncertā, ka negribas to nekā fiksēt, jo negribas nokavēt ne mirkli, gribas izdzīvot visu pilnībā - lūk, šīs 9 nedēļas ir bijušas tādas. Un ir sajūta, ka šī ir tā vieta, kur sākas lielā dzīve, ka stāvu kaut kā liela priekšā un patiesībā jau esmu ja ne ar abām, tad vismaz vienu kāju pavisam noteikti jau iekšā. Un vienlaikus ir sajūta, ka nedrīkst pārlieku sacerēties, bet tajā pašā laikā to patīkamo kņudināšanu pakrūtē ir gandrīz neiespējami apslāpēt, jo things could turn out real good. Jā, un vispār jocīgi, pēdējā gada laikā ir noticis daudz varenu lietu, taču es nevienam par tām neesmu stāstījusi, jo ir grūti noticēt tam, ka tās patiešām notiek. Lai nu kā - life's exciting!

Šodienu pavadīju kārtojot savas papīru kaudzes un galu galā pieķeros arī vēstuļu kastei, kurā uzdūros vecām mīlestības vēstulēm, kuras tik ļoti lika smaidīt un atcerēties skaistas lietas, ka nevaru nepriecāties par to, ka reiz ar tām apmainījāmies :) Tāda jau tā romantika ir - it creeps upon you when you least expect it to.

Jā, ja nu gadījumā jūs to vēl nezinājāt, dziļi sirdī es esmu galīga romantiķe.

Ak jel, rādās, ka ir pienācis tas brīdis, kad jāveic kompja satura inventerizācija, jo tikko apskatījos, ka, piemēram, mana mūzikas kolekcija naski tuvojas 200 GB atzīmei, kas, protams, ir vareni, taču reāli no tā visa es klausos vien nelielu daļu un, piemēram, daļu jaunības dienu sātana mūzikas nudien mierīgi varētu izmest.

Vo, kad tu, cilvēks, mēnesi esi pavadījis citā realitātē, nonākot veikalā, tu no veikala iznāc ar satīna gultasveļu un 3 rožu stādiem :D Nu labi, to be fair, neviens no šiem pirkumiem nepavisam nebija neplānots un nevajadzīgs, bet tik un tā tagad jūtos kā labs patērētājs :D Mh, un nevaru sagaidīt to brīdi, kad varēšu iekrist satīna palagos, jo tā sajūta ir neatkārtojama.

Tagad, kad pēdējās dienas esmu pavadījusi izguļot visu sesijas miegu, nekādi nevaru piespiesties aiziet gulēt, jo tāda sajūta, ka pa to laiku visa dzīve paies garām :D Tā iet, kad mēnesi nodzīvo it kā tepat, bet tomēr pilnīgi citā realitātē.

Mh, pamazām satumst un gaiss smaržo pēc svaiga siena, viscaur šķērsām debesīm lido svīres un vispār ir pasakaini skaisti. Šāds laiks man vienmēr saistās ar vasaras romancēm ^_^

Sen nebiju tā kārtīgi klausījusies Panteru, tagad klausos un mmmmmh, cik sasodīti labi ir!