Gribu braukt prom. Un tas arī viss.

Tikko redzēju šogad pirmo sikspārni un noķēru pilnīgo vasaras sajūtu :)

Tas, kā vasarā smaržo āda, ir viena no manām mīļākajām smaržām pavisam noteikti.

Tas brīdis, kad foršie puikas sāk precēties, nu gan ir sasodīti vientuļš.

Un tā manā priekšā ir skaisti iesiets bakalaura darbs un sajūta tāda, ka no prieka varētu apraudāties!

Šīvakara skype saruna man lika aizdomāties, ka vienas no jaukākajām bērnības atmiņām man saistās ar gulētiešanas laiku, jo tad vecvecāki man mācīja lasīt pasaku grāmatas, mamma un vecāmamma dziedāja šūpuļdziesmas un vecaistēvs mācīja rakstīt. Un atceros to sajūtu, kad, aizmiegot ne savā gultā, tu pa miegam saproti, ka kāds tevi aiznes uz gultu un aizsprauda segu aiz gultas malas, lai kājas visu laiku būtu siltumā. Tās ir atmiņas un sajūtas, kuras es nekad, nekad negribu aizmirst :)

Darba vadītāja novēlēja pelnītu brīvdienu atpūtu piebilstot, ka esmu darbu papildinājusi tieši tā, kā viņa domājusi, ka man vajadzētu darīt. Galīgi jauki. Ir laba sajūta man par to bakalaura darbu :)